Daniils Harmss "Dzeja"

Daniils Harmss

Dzeja

Rīga: Neputns, 2021

Kā atveidot latviešu valodā tos vārdu savienojumus, kas arī krievu valodā skan kā apjukuša burtliča nejauši izbērti un steigā atpakaļ sabērti “hņū” un “gvja”, un “hfi”, un “mbrju”, bet reizēm atdarina iekārē dreboša un tīksmē prātu izkūkojuša večuka mīlestības vēstules caur sētas šķirbu nolūkotām kaimiņu meitenēm, kuras ne nojauš, ne atbild, bet lasīt grāmatu tik piedauzīgi kā pirmajā dienā pēc pasaules radīšanas, kad viss vēl tik nevainīgs un tīrs un pati samaitātība vēl jauna un pakļāvīga kā māls vai smilšu sauja, kuru Dievs no rītiem kaisa acīs gulošajiem mums, un prieks par katru sīkumu, kas garām slīd aiz loga, par katru noklausītu frāzi vai prātā ieskrējušu balonu, peli vai zirgu, vai ķīvīti, cūkgaļas kotleti, kurā maz cūkgaļas, kā pastāstīt otram to pasaku, atklāsmju, mītu un nostāstu, baumu un bada raisītu harmsisku vīziju pinumu, fragmentu, drusku un drupaču birumu, kā gan to visu tā glīti un pareizi? Jautājiet Eināram Pelšam, viņš zina.