Inese Zandere

Armands Vijups "Kur patiesība par ebreju kursistes traģēdiju"


Armands Vijups

Kur patiesība par ebreju kursistes traģēdiju

Ventspils: Ventspils muzejs, 2022


Nu ne jau velti es augu skolotāju ģimenē. Iztēlojos sevi par vēstures skolotāju, kas ar šo nebiezo, tātad izlasāmo grāmatu rokā varētu izskaidrot jauniešiem, ko vispār nozīmē pētīt, ko nozīmē vēsture – nevis aizraujošu stāstu un nostāstu veidošanas, bet zinātniskas izpētes un argumentācijas nozīmē. Iziet kopā ar arheologu (ne tikai šīs “filmas arheoloģijas”, bet visnotaļ akadēmiskā nozīmē) Vijupu cauri avotiem, atmiņām, vizuālajām liecībām, skrupulozas detaļu izpētes un salīdzināšanas procesam, drošticamības kritērijiem, pārpratumiem, interpretācijām mediju publikācijās un daiļliteratūrā. Šajā grāmatā, kur viss grozās ap vienu 1913. gadā uzņemtu mēmo filmu, tas viss tiešām ir ļoti uzskatāmi un pārskatāmi. Un turklāt visnotaļ aktuālpedagoģiskā stilā te kino pirmsākumi Latvijā apvienojas ar Krievijas impērijas pilsētu ekonomiskās attīstības un vērienīgā valstiskā antisemītisma tēmām. Nekas nebūtu aiz matiem jāpievelk arī tad, ja es vēlētos klasē iztirzāt kādu papildu tēmu, pēc izvēles – arhitektūras, interjera, latviešu teātra, augstskolu attīstības, nu kaut vai prostitūcijas jomā. Grāmata, ar kuru es varētu novadīt nez cik saturīgas stundas, veselu kursu, un beigās ar mēmā kino un mūslaiku skolas priekšmetu “drāma” un “māksla” palīdzību izglītojamie vēl uzņemtu glītu filmu, pārnesot sižetu mūsdienu vidē, kombinējot inscenētus un dokumentālus kadrus, sacerot un uzzīmējot intertitrus, muzicējot savas filmas seansā. Nezinu gan, vai grāmatas autors, kuru vadījusi tīra kaislība dzīties pēc patiesības (tai skaitā paskaidrojot, ka filmā runa bija nevis par “patiesību”, bet gan par taisnību – vai taisnīgumu), šo pedagoģisko izvirdumu uztvers kā komplimentu, tomēr tieši tā tas ir domāts.

Raksts no Novembris 2022 žurnāla