Ilmārs Šlāpins

Úzgin Űver "Patak"

Úzgin Űver

Patak

2018, Mana Mana Records


Ungāru grupa, kas savam nosaukumam izvēlējusies mongoļu apzīmējumu senai kulta apbedījumu vietai, kura tiešais tulkojums nozīmē to pašu Eliota piesaukto “nīko zemi”, dibināta pirms 20 gadiem Kečkemētā, kas savukārt slavena ar aprikožu brendiju barakpālinku. Dēvēta par noslēpumainu un kulta grupu, tā ierakstījusi piecus studijas albumus (pirmais demo ierakstu albums 1992. gadā tika nosaukts par “Szegény aratás” jeb “Slikta raža”), pēdējos gadus klusējusi un vispār kaut kur pazudusi, bet tad nākusi klajā ar jaunu un iespaidīgu pasaules mūzikas albumu (pirmo reizi – arī vinila formātā), kurā saplūst un pārklājas pamatīgas Eirāzijas teritorijas muzikālās tradīcijas un motīvi – no Balkāniem un Karpatiem līdz Turcijai un Irānai, bet tad vēl arī līdz Mongolijai un Ķīnai. Albuma titulskaņdarbs ir 16 minūtes garš instrumentāls psihoģeogrāfisks ceļojums, ko iespējams klausīties gan kā psihedēlisku progresīvo roku, gan kā džeza un ambientās mūzikas apvienojumu: mūsdienu mūzikā to visbiežāk nosaka konteksts, albumā iekļauto pārējo skaņdarbu noskaņa, grupas līdzšinējā darbība. Nereti gadās, ka līdzīgi skanoši ieraksti tiek klasificēti kā piederīgi pie atšķirīgiem žanriem tikai tāpēc, ka atšķiras to autoru frizūras un skatuves tēli. Úzgin Űver albumā iekļauta viena dziesma par Sarkano jūru, to ivritā dzied pieaicināta dziedātāja ar skatuves vārdu PollyFlow. Izdevēji atzīst, ka šis ir pirmais gadījums grupas vēsturē, kad tās ierakstos skan kaut kas, ko var nodēvēt arī par konvencionālu popdziesmu. Taču, neskatoties uz to visu, ir liels kārdinājums albumu “Patak” iekļaut pasaules mūzikas kategorijā un šādi arī vērtēt – kā mistisku, suģestējošu, senās tradīcijās sakņotu un mūsdienīgu, profesionālu dažādu mūzikas tradīciju saplūsmi.