Ilmārs Šlāpins

Tribes of the City "Rust and Gold"


Tribes of the City

Rust and Gold

2019


Atgriešanās ar jaunu ierakstu pēc 10 gadu pārtraukuma ir grūta. Agrākā slava jau apsūbējusi, bet pārsteigt ar kaut ko jaunu arī negribas, jo šķiet, ka reiz atrastā mūzikas formula ir īsts zelta tīrradnis. Tieši tik precīzi – par “Rūsu un zeltu” – savu jauno albumu nosaukuši Tribes of the City. 21. gadsimta sākumā viņi savaldzināja ar latviešu rokmūzikai neraksturīgu skanējumu un vēstījumu, gūstot balvas un nominācijas, bet dziesma “A Day in the City” kļuva par radiostaciju hitu, lai gan jau toreiz viņu mūzika bija nostalģiska atsauce uz 90. gadu shoegaze vilni. Arī tagad grupa tiek pieteikta kā “šūgeiza-drīmpopa apvienība”, kas vienmēr ir bijis nedaudz pretrunīgs koncepts. No vienas puses, abi apzīmējumi tiek lietoti kā sinonīmi, kas attiecas uz vienu un to pašu mūzikas žanru, taču tajos iekļautā etimoloģija liek domāt par pilnīgi atšķirīgu skanējumu. Šūgeizs jeb “savu apavu vērošana” bija nicīga iesauka grupām, kuru ģitāristi (pārsvarā maisveidīgās drēbēs tērpti puiši) bija tik aizņemti ar efektu pedāļu spaidīšanu, ka nepacēla galvu pret skatītājiem, viņu mūzika bija izplūdusi, trokšņu un forsētu tembru pilna. Drīmpops, gluži otrādi, izklausās pēc maigas un pacilājošas pasaku mūzikas, kas piestāv mazām meitenēm rozā kleitiņās. Pretstatu apvienojums šajā mūzikā arī rada to īpatnējo efektu, kas liek klausīties to joprojām. Solistes Ksenijas Sundejevas hipnotiskā balss un ieaijājošā intonācija saplūst ar asfalta un dubļu krāsas ģitārfonu, atgādinot mums, ka dzīve ir pilna nepiepildītu sapņu.

Raksts no Oktobris 2019 žurnāla