Ilmārs Šlāpins

The Tiger Lillies "Edgar Allan Poe’s Haunted Palace"

59d3c5ece5c44.jpeg
The Tiger Lillies

Edgar Allan Poe’s Haunted Palace

2017, Misery Guts Music


Ir tādi radoši gari, kas ir kā radīti viens otram. Lai arī tos šķir okeāni un gadsimti, kāda neredzama saite caurauž visu, ko tie dara, iekrāsojot intuitīvi atpazīstamā krāsā ikvienu mākslas darbu. Viens no šādiem pavedieniem, kuram izsekot nav grūti, saistīts ar eksistenciālu grūtsirdību, kas skeptiska prāta un trauksmainas sirds iespaidā draud izlauzties uz āru sarkastiskā smieklu lēkmē, lai tūdaļ pat atkal iegrimtu bezcerībā un nožēlā par cilvēces grēkiem. Tāds ir Bodlēra splīns, Pesoas saudade, krievu šansona хандра un britu melnais humors. Tā pati savdabīgā attieksme pret dzīves tumšākajām šķautnēm vieno arī dižāko amerikāņu romantisma dzejnieku Edgaru Alanu Po un Londonas padibeņu apdziedātāju Mārtinu Žaku, tāpēc nav nekāds brīnums, ka nu mēs esam sagaidījuši arī šo: The Tiger Lillies, plānveidīgi un čakli pārskatot dažādus iedvesmas avotus, ir neizbēgami nonākuši pie skumjā un šausmīgā Po, kura dzeju, prozu un dzīvesstāsta detaļas ir ietērpuši savā tradicionālajā, bet aktualitāti nezaudējošajā gotiskās burleskas žanrā – ar ermoņikām, dziedošo zāģi un bērnu bundziņām. Interesanti novērot arī to, ka dzejoļi, kas jau neskaitāmas reizes tikuši izmantoti populārajā un rokmūzikā, joprojām skan kā negaidīti jaunatklājumi: “Dream Within a Dream”, “Nevermore”, “Annabel Lee” ir īstas pērles šajā albumā.