Ilmārs Šlāpins

John Adams "Doctor Atomic"

John Adams

Doctor Atomic

2018, Nonesuch


Viens no amerikāņu minimālisma dzīvajiem klasiķiem Džons Adamss savā mūzikā vienmēr ir bijis politisks mākslinieks. Viņa daiļradē līdzās satura ziņā pavisam lakoniskiem skaņdarbiem “Šeikera cilpas”, “Īss brauciens ātrā mašīnā” vai “Bezbailīgās harmonijas” ir operas, oratorijas un pat simfonijas, kas stāsta par vēsturiski vai politiski dramatiskiem notikumiem: opera “Niksons Ķīnā” stāsta par ASV prezidenta vizīti komunistiskajā Pekinā, kas noveda pie vienošanās par stratēģisko ieroču kontroli pasaulē, “Klinghofera nāve” ir opera par Palestīnas atbrīvošanas armijas teroristu nolaupīto lidmašīnu 1985. gadā, kurā tika nogalināts ratiņkrēslā sēdošais pasažieris Leons Klinghofers, dziesmu spēle “Es paskatījos uz griestiem un ieraudzīju debesis” uzrakstīta gadu pēc Losandželosas 1994. gada zemestrīces un parāda šo notikumu no dažādu sociālo slāņu pārstāvju redzespunkta, dramatiskā simfonija “Šeherezāde.2” veltīta vardarbībai pret sievietēm dažādās pasaules kultūrās, “Otras Marijas evaņģēlijs” rāda Jēzus dzīves notikumus no Marijas Magdalēnas skatījuma. Arī opera “Doktors Atomiks” nav izņēmums: tās centrā ir pēdējie brīži pirms atombumbas izmēģinājuma 1945. gada 16. jūlijā Manhatanas projektā. Galvenais šīs operas varonis Roberts Openhaimers pārdzīvo milzīgu stresu, bažas un saviļņojumu, tekstā tiek citētas zinātniskas tēzes (kuras pēc fiziķu kritikas Adamsam nācās koriģēt), Džona Donna dzeja, Bhagavadgīta (izmēģinājuma brīdī Openhaimers esot teicis: “Es tagad esmu nāve, pasauļu grāvējs.”) un Manhatanas projekta vadītāja ģimenes mājās dzirdētā tevas indiāņu cilts kalpones dziedātā šūpuļdziesma. Opera kopš sarakstīšanas 2005. gadā ir uzvesta gan Ņujorkā, gan Londonā, par tās tapšanu uzņemta dokumentālā filma, opera ir pārrakstīta kā simfonija. Jaunais izdevums piedāvā oriģinālo pirmatskaņojuma ierakstu ar pašu Džonu Adamsu pie diriģenta pults un Džeraldu Finliju galvenajā lomā.