Ilmārs Šlāpins

Jeanine De Bique, Concerto Köln "Mirrors"


Jeanine De Bique, Concerto Köln

Mirrors

2021, Berlin Classics


Jaunā operdziedātāja Žanīna De Bika dzimusi Trinidadā, mācījusies Manhatanas Mūzikas skolā, ieguvusi balvas starptautiskos vokālistu konkursos un paspējusi izmēģināt balsi dažādos mūzikas žanros – no Mālera 8. simfonijas līdz Arvo Perta skaņdarbam “Como cierva sedienta” –, taču īpašu atzinību ieguvusi ar Hendeļa operu ārijām. The Washington Post par viņas sniegumu rakstījis: “dramatisks izpildījums un daudzpusība”; vācu žurnāls Opernwelt atzīmējis viņas “nokrāsu un nianšu teju bezgalīgo bagātību” un “starojošo, brīvi plūstošo balss tembru”. Nu iznācis viņas pirmais soloalbums – kopā ar Ķelnes orķestri Concerto Köln un diriģentu Luku Kvintavalli, kam tas arī ir pirmais ieraksts kā diriģentam, līdz šim viņš bijis vairāk pazīstams kā klavesīnists. Albumu, kurā iekļautas ārijas no dažādām Georga Frīdriha Hendeļa operām, kritiķi gaidījuši ar neslēptām cerībām. Te atrodam fragmentus no “Agripīnas” (1709), “Jūlija Cēzara” jeb “Cēzara Ēģiptē” (1724), “Rodelindas” (1725), “Deidamijas” (1741) un “Alčīnas” (1735), taču pilnīgākam baudījumam šis saraksts ir papildināts ar pāris uvertīrām un Hendeļa laikabiedru skaņdarbiem, kas brīnišķīgi papildina un paskaidro kopīgo baroka operas aizraušanos ar itāļu libretiem un antīkās pasaules sižetiem: Karla Heinriha Grauna “Kleopatra un Cēzars” (1742) un viņa versija par “Rodelindu” (1741), Georga Filipa Tēlemaņa “Germāniks” (1704–1710) un noslēgumā vēl arī Rikardo Broski “Alčīnas sala” (1728). Aizraujošs ceļojums garantēts.

Raksts no Februāris 2022 žurnāla