Ilmārs Šlāpins

Bernard Benoliel "Complete works, vol. 1: Aedifico"


Bernard Benoliel

Complete works, vol. 1: Aedifico

2022, Stichting Donemus Beheer


Bernards Benoliels, dzimis Detroitā 1943. gadā itāļu un franču izcelsmes imigrantu ģimenē, jau agrā bērnībā zinājis, ka grib kļūt par komponistu – tādu kā Bēthovens. Studējis Detroitas Mūzikas mākslas institūtā, Mičiganas Universitātē pie Albāna Berga skolnieka Rosa Lī Finija, vēlāk papildinājis zināšanas Džūliārda skolā un Manhatanas Mūzikas skolā, kā arī apmeklējis privātstundas pie Ferručo Buzoni skolnieka Stefana Volpes. 1971. gadā pārcēlies uz Eiropu, lai “uzrakstītu savu pirmo simfoniju vēl pirms 30 gadu sliekšņa sasniegšanas”. Anglijā viņš kļuva par Reifa Vona-Viljamsa fonda vadītāju un ir plaši pazīstams ar darbību mūzikas nozares organizēšanā, vadīšanā un finansējuma piesaistē. 1986. gadā nopircis kanālmāju Amsterdamā, viņš tur pavadīja daudz laika, ko veltīja komponēšanai, paralēli nodarbodamies ar veiksmīgu nekustamā īpašuma biznesu Spānijā, Francijā un Nīderlandē. Līdz pat nāvei 2017. gadā ārkārtīgi reti atskaņots un praktiski neizdots ierakstos, viņš ir pabeidzis tikai 15 skaņdarbus, kļūdams par vienu no noslēpumainākajiem 21. gadsimta komponistiem. Viņa skaņdarbs “Bezgalība – robežmala. Transcendentālais rekviēms” pirmoreiz tika izpildīts Rīgā 2022. gada 20. maijā kādu 57 klausītāju klātbūtnē (uz skatuves un balkonā bija trīsreiz vairāk LNSO un Valsts akadēmiskā kora “Latvija” dalībnieku), tas tika ierakstīts topošajam Benoliela darbu krājumam, kura pirmā daļa jau iznākusi digitālā formā. Ārkārtīgi tumša, negaidīta un pamatota pesimisma pilna mūzika. Starp citu, visu mūžu cietis no hroniskas astmas, Benoliels nomira 74 gadu vecumā no plaušu infekcijas, pirms nāves nogājis pāris kilometrus līdz slimnīcai un atpakaļ, uzēdis kūpinātu lasi un izdzēris pudeli šampanieša.

Raksts no Jūlijs 2022 žurnāla