Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Pjotrs Mamonovs
Ķeburi. 5 sējumos
Maskava, 2007–2013
Pieci sējumi patiesībā ir piecas maziņas burtnīciņas jeb grāmatiņas – ja gribam saglabāt pirmo norādi – ar dažiem Mamonova zīmējumiem, izdotas uz vienkārša papīra un iespiestas Možeiskas tipogrāfijā. Kopā ar ikdienas novērojumiem un cilvēku izteikumiem, kā arī citātiem no svētajiem tēviem tās ierakstās anonīmā “Svētceļnieka ceļa” ekstātiskās vienkāršības tradīcijā. Vajag sagatavotu sirdi, lai lasītu: “Pagaidām vislabākās attiecības man nodibinājušās ar kaķi.” Nesaprotamā veidā Mamonova pareizticīgais tiešums liek pievērsties savai sabojātībai, saprotot, ka man pašam vienkāršība šķietas aizdomīga. “– Batjuška, Vladimira tēvs, šodien Vaļera nomira. – Nu ko, rīt apglabāsim.” Taču, šķirstot atklātās burtnīciņas, var noticēt Pjotra nodomu tīrībai. Viens izteikums ļauj saprast, par kādiem zaķiem bija runa viņa koncerta nosaukumā “Vectēvs Pjotrs un zaķi”. Ierakstu “Tādēļ, ka viens; tādēļ, ka tāda diena” Mamonovs nosaucis – “Zaķīši”.