Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
N. A. Blagoveščenskis
Veņas J. gadījums.
Poēmas "Moskva-Petuški” psihoanalītisks pētījums
IC “Humanitārā akadēmija”, Sanktpēterburga, 2006
Latviešu valodā ļoti pietrūkst vārda, kas būtu attiecināms uz šo grāmatu: krieviski tāds ir - pošlostj, un tas ir tieši tas, ko vairāk par visu pasaulē ienīda šajā grāmatelē analizētais Veņa J. Banalitāte vai vulgaritāte ir daudz par vāju, muļķība - par cēlu; pseidoizglītots krievu psihoanalītiskais plānprātiņš jau pašā sākumā ķeras vērsim pie ragiem: tu meklē Kremli, Veņička, tu nevari atrast Kurskas staciju? Ahā, draudziņ, bet ja nu Kremļa torņi simbolizē fallisko sākumu, bet Kurskas stacija - vistiņu (krieviski vārdi Kursk un “vista” skan līdzīgi), tas ir, sievišķo, mātišķo - kas tad iznāk? Iznāk tas, ka tu, Labteici (analītiķa uzvārda pārcēlums uz latviešu val.), esi stulbenis, kā teiktu Veņa J., lasīt es tevi nevaru, teiktu Veņa J., es nedrīkstu vemt.