Maikls Pauels un Emeriks Presburgers "Pulkveža Blimpa dzīve un nāve", 1943
RL skatās

Daniela Zacmane

Maikls Pauels un Emeriks Presburgers "Pulkveža Blimpa dzīve un nāve", 1943

Maikls Pauels un Emeriks Presburgers
Pulkveža Blimpa dzīve un nāve, 1943

The Life and Death of Colonel Blimp, Michael Powell and Emeric Pressburger
 

Godīgi sakot, pirmo reizi skatoties, diez kas nebija, jo filmā bija: kara tematika (veseli trīs kari); pretenzijas uz episku stāstu; bieži lietotais flashback paņēmiens. Tomēr nākošajā skatīšanās reizē (tāda bija) aizspriedumi pēkšņi pavērsās pret mani, un izrādījās: karš ir vienīgi fons vienai no spēcīgākajām kinematogrāfa tēmām – īstai vīriešu draudzībai, draudzībai, kuras vārdā, tāpat kā “Kasablankā”, lielā politika kļūst maza, ienaidnieks – simpātisks, bet atteikšanās no mīļotās sievietes – cēla. Pauelu šo filmu uzņemt esot iedvesmojis citāts “tu nezini, kā tas ir – būt vecam”, un tam atbilst skaistā filmas aina ar pulkvedi Vainu-Kendiju, kurš, sākoties Otrajam pasaules karam, iekrīt baseinā gluži kā laikā, lai izkāptu laukā kā brašs leitnants pirms četrdesmit gadiem. Protams, ar laiku jau kļūst tikai sliktāk, un atgriešanās pagātnē padara nākotni vēl apšaubāmāku; no satīras ar lieliskiem dialogiem filma neizbēgami pārvēršas par smeldzīgu divu militāro džentlmeņu drāmu. Šī un daudzas citas Pauela un Presburgera dibinātās filmu studijas The Archers filmas ieņem nozīmīgu vietu 40. un 50. gadu britu kino, un vai tikai šeit arī neslēpjas vīriešu draudzības spēks.