Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla.
RL lasa

Inese Zandere

Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla.

Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla.
2006. 14.

Esmu bieži vien pārdomājusi biezo žurnālu uzbūvi kā literāra darba kompozīciju, vēloties aizņemties kādam sacerējumam jauko metodi pēc garam kuģojumam līdzīga vēstījuma, kurā ideju vētras mijas ar bezvēja periodiem un atkal uzpūš svaigas brīzes, noslēgumā mierīgi palasīt hroniku kā jūras izmestas atlūzas un tad beigt ar klusu nopūtu par tiem, kas sasnieguši citu krastu. Letonica numuru, kas veltīts novadu tradīcijām, tekstiem un identitātēm, atšķīru visupirms aiz intereses par Mārtiņa Boiko, Andas Beitānes un Ivetas Tāles pētījumiem Ziemeļlatgales tradicionālajā mūzikā un Sanitas Bērziņas-Reinsones komentāra Mazsalacā atrastajam unikālajam Ādama Purmaļa manuskriptam - 19. gadsimta zemnieka sacerētam autobiogrāfiskam stāstam, kurā detalizēti aprakstīti viņa centieni dabūt sievu. Taču negaidīti pie apvāršņa parādījās Ritas Treijas pētījums “Latviešu kapsētu epitāfiju tekstu struktūra: Galvenās aprises” un Ievas Margas Markausas “Laikmeta iezīmes bērnu spēlēs un rotaļās”. Pirmajam būtu maz ko piebilst, kurpretim otrais izraisa vēlēšanos aktīvi papildināt un daudz dziļāk analizēt autores savākto. Katrā ziņā ceļojums ar Letonica izrādījās aizraujošs.