Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Kaspers Holtens
Mocarta Dons Džovanni (Huans), 2010
Mozart’s Don Giovanni (Juan), Kasper Holten
Prominents operu uzvedumu režisors ķēries pie īsta, holivudiska kino, radot gluži interesantu hibrīdžanru. Librets ir īsināts, pārnests mūsdienās, teksts tulkots angliski, brīžiem saglabājot Mocarta laiku amizanto frāžainību, brīžiem bagātinot to ar necenzētu leksiku angļu un pat (“Matj vašu!”) krievu valodā, jo Leporello (Mihails Petrenko) ir hipsterīgā desantnieka formā tērpies krievu izcelsmes video operators un mākslinieka asistents, bet Huans ir trendīgs multimediju mākslinieks un daudzās sievietes ir tikai viņa “projekts”. Tas sagādā dažu jautru brīdi (kad Elvīra pārmet Huanam, ka viņš nav “pat e-vēstuli atsūtījis”, bet Leporello uzskaita visas Huana sievietes, šķirstīdams mapes MacBook Pro klēpjdatorā), taču klasiskais teksts būtu bijis vēl smieklīgāks, ja mēs to censtos tulkot un saprast. Vizuāli filma iederas mūsdienīgo katastrofu un spriedzes filmu stilistikā, darbība notiek vārdā nenosauktā “Eiropas pilsētā” 21. gadsimta sākumā, un pievilto sieviešu ciešanas, izmisīgie meli un liekulība veļas pār kaisles apskurbušo Huanu gluži tāpat kā pirms 230 gadiem. Filmas veiksme ir aktieru izvēle – tie visi ir operdziedātāji, kas filmā dzied paši, Kristofers Moltmans (Huans) ir izcils dušas ainā, Elizabete Futrāla (Elvīra) ir skumja un skaista savos 47 gados ar visām grima nepaslēptajām krunciņām, bet Katja Dragojeviča (Dzerlīna) bez kautrēšanās atsedz krūtis.