Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Karmena Sančesa
Māksla & erotika antīkajā pasaulē
Berlīne: Verlag Klaus Wagenbach, 2013
“Lai diena labi sāktos, noteikti jāpieskaras ereģētam [lai neteiktu “sacēlušamies” –U. T.] vīrieša loceklim.” Tikpat labi tas varētu būt rakstīts kādā sieviešvīriešu žurnālā, taču tas nav vienkārši jēls joks: senajā pasaulē erotika ne tuvu nebija tikai sekss, bet iekļāvās, ja drīkst tā teikt, kosmosa uzbūvē. Karmena Sančesa savā populāri zinātniskajā grāmatiņā eleganti pārbrauc pāri seksuālajai tematikai grieķu un romiešu mākslā, un tas nebūt nav viegli: par spīti apsēstībai ar seksu mūsdienās, tas nav kļuvis par nopietnu pārdomu priekšmetu, bet atrodas kaut kur neskaramajā apziņas pusē, ko saplosīšanai izvēlējušās psihoterapeitiskās menādas – tās pašas, kuras kaut kur grieķu pasaulē, Dionīsam promesot, atdodas dievišķajai apsēstībai, entuziasmam (en-theos, būšanai iekš dieva), ko joprojām mēdz apzīmēt ar vārdu “orģija”. Taču senie seksuālo orģiju attēli saglabājušies vienīgi uz etrusku kapu pieminekļiem, liekot domāt, ka erotiskās un alkoholiskās pārmērības bija ne tik daudz saistītas ar seno tautu izvirtušo dabu kā ar centieniem uzturēt robežu starp dzīvo un mirušo. Izsmējīgajiem grieķiem šīs robežas uzturēšana izdodas nesalīdzināmi labāk par mums, kas pret seksu izturas ar nāvīgu nopietnību.