Igors Plotņiks. “Laimes grāmata”

Ilmārs Šlāpins

Igors Plotņiks. “Laimes grāmata”

Igors Plotņiks
“Laimes grāmata”
“Vagrius”, Maskava, 2002

“Romāns, kas nav domāts sievietēm” – tāds ir šī daiļdarba apakšvirsraksts. Lielisks instruments psihoterapijai brīžos, kad rodas šaubas par to, vai politkorektums nav “aizgājis par tālu”. Cilvēks tiešā tekstā tiek nolikts pie vietas, turklāt, ne tikai grāmatas virtuālais liriskais varonis, bet arī visreālākais lasītājs, kuram no pašām pirmajām lappusēm nemitīgi tiek atkārtots padoms: “Nelasi tālāk! Te nekā nav!” Un beigās – “Vai tad mēs tevi nebrīdinājām?” Bet arī tas, kas ir sarakstīts pa vidu, ir diezgan smieklīgi, ja vien par smieklīgu jūs spējat uzskatīt “Monty Python” melnā humora un grupas Ļeņingrad” atklātības savienojumu. “Pasaule iedalās vīriešos un sievietēs. Visi cilvēki ir brāļi. Visas vecenes ir muļķes. Visi pārējie cilvēki iedalās intelektuāļos, idiotos, miličos un ķīniešos. Visdrīzāk, tu neesi intelektuālis.”