Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Georgijs Danelija, Igors Talankins
Serjoža, 1960
Серёжа, Георгий Данелия, Игорь Таланкин
Pārsteidzoša un pusaizmirsta padomju filma, kurā ģeniāls ir pilnīgi viss – no galvenās lomas tēlotāja, piecgadīgā Borisa Barhatova, kurš pēc tam vairs nekad nav filmējies, līdz aizkulišu leģendām, kas apvij šo divu izcilo režisoru diplomdarbu, ar kuru tie uzreiz nopelnījuši vairāku starptautisku festivālu (Karlovi Varu, Vankūveras, Saloniku un Stretfordas Šekspīra festivāla) godalgas. Melnbalta, liriska, vēja un gaismas piepildīta, šī filma savaldzina jau tīri vizuālā līmenī. Danelijam turpmāk raksturīgā komēdijas un skaudru sāpju piepildītas eksistenciālas drāmas savienojumā parādīts puikas dzīvesstāsts, kurā notiek ļoti svarīgas lietas, no kurām pati svarīgākā ir mīlestība un uzticēšanās. Serjožas patēvu, kam šajā drāmā ir būtiska loma, spēlē Sergejs Bondarčuks, kurš filmēšanās laikā apprec aktrisi, kas spēlē Serjožas māti, – Irinu Skobcevu. Turpmāk visās savās filmās Bondarčuks liks viņai spēlēt sava varoņa sievas lomu. Bet vēlāk viņiem piedzims dēls – Fjodors Bondarčuks, kas nu jau pats kļuvis par vienu no vadošajiem krievu kinematogrāfa personāžiem. Vārdu sakot – šī ir filma, ar kuru savulaik sākās ļoti daudz svarīgu lietu. No kurām svarīgākās joprojām ir mīlestība un uzticēšanās.