Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Etore Skola
Balle, 1983
Le Bal, Ettore Scola
Kādā Parīzes deju zālē pulcējas vientuļi vīrieši un sievietes, lai dejā atrastu sev partneri. Filmā nav ne rindas dialoga, to aizstāj mūzika un dejas, ar kuru palīdzību Skola izstāsta Francijas 20. gadsimta vēsturi, sākot ar 30. gadiem. Darbība risinās tikai deju zālē, bet pāreja no viena laikmeta uz citu ir nolasāma ar mūzikas, apģērba un dejas palīdzību, kā arī ar krāsu tonalitātes maiņu: spilgtās mūsdienu krāsas pēkšņi nomaina gandrīz melnbaltā 30. gadu aina. Fiziskā izolētība no ārpasaules ir nosacīta, viss, kas notiek ārpus deju zāles sienām, atspoguļojas personāžu rīcībā. Nicinātais, atstumtais un kautrīgais jaunais cilvēks ar sakumpušo muguru pēkšņi parādās nacistu tērpā – noniecinātais ir ticis pie varas. Savukārt agresīvais un pašpārliecinātais kungs kļūst par viņa pazemīgu izpalīgu, zemiskais un cildenais cilvēkā Skolas filmā atainots ar teatrālu pārspīlējumu, bet tas ir attaisnojams – katrs no varoņiem ir drīzāk idejas iemiesojums. Vieglais mūzikas skanējums sākumā kontrastē ar kara laika klusumu – tad mūzika pārstāj skanēt, dzirdami sprādzieni, bet deja turpinās. Filmas sākuma un beigu epizodes saspēle veido stāstījuma apli, bet klusums tās noslēgumā nav tikai filmas beigas: beidzas kāds vēstures posms, beidzas attiecības, un beidzas dažu cilvēku dzīve.