Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Edvards Lūkass
Jaunais Aukstais karš: kā Kremlis apdraud Krieviju un Rietumus
Londona: Bloomsbury, 2008
Īstā lasāmviela tiem, kuri vēl nav pietiekami nobijušies. Derdzas pašmāju politiskais sviests? Varbūt nomierinās atziņa, ka arī citur Eiropā politiķi ir pērkami - varbūt ne par dolāriem, bet par naftu un jo sevišķi dabas gāzi jau nu katrā ziņā. Edvards Lūkass, kas 20 gadus bijis žurnālists Austrumeiropā, detalizēti parāda, kā Gazprom izrēķinājās ar Jukos un cik eleganti iesaistīja šajā akcijā arī Rietumeiropu. Viņš sīki izseko Putina nākšanai pie varas un pētī šīs varas balstus - gāzes sviru starptautiskajās attiecībās un skarbu nacionālismu, lai neteiktu, lielkrievu šovinismu, savienojumā ar nesaudzību pret jebkuru oponentu iekšpolitikā. Jaunajā izdevumā (es lasīju veco) iekļauta ūdensšķirtne, par kādu pērnvasar kļuva Gruzija, taču arī vecajā ir runa par 600 000 mariešu, kuri, pēc Putina domām, pārlieku satuvinājās ar Igauniju un kuru kultūras renesanse tālab bija nežēlīgi jāapspiež. “Mums darīšana ar ļaudīm,” raksta Lūkass, “kas grib mums kaitēt un mūs vājināt. Viņu ierocis ir mūsu lielākā vājība: nauda. Gluži tāpat kā mēs raizējāmies par padomju kara mašīnas jaudu, tagad mums būtu jābaidās no desmitiem miljardu dolāru Krievijas koferos, kā arī par prāta un morāles vājumu, pret kuriem šī nauda tiek vērsta.”