Viņas ir ārkārtīgi skaistas

Jāsaka, lielāko savas dzīves daļu esmu dzīvojis ārzemēs — ārpus dzimtās Anglijas esmu kopš 60. gadiem. Trīsdesmit gadus esmu strādājis UNESCO. Desmit gadus nostrādāju Āzijā — Singapūrā, Taizemē, Malaizijā, Indijā un Honkongā. Anglijā es atgriezos tikai 1996. gadā pēc trīsdesmit gadu prombūtnes. Tas man bija diezgan šokējoši.

Rīga… Es ļoti mīlu šo pilsētu tās mūzikas un kultūras dēļ.

Klasiskā mūzika! Esmu redzējis visus pēdējo četru gadu operu iestudējumus Rīgā. Es apmeklēju Filharmoniju un bieži sēžu Vāgnera zālē. Reiz agrā rītā es gulēju gultā Rīgas dzīvoklī, kur mitinos, un no lejas atskanēja visskaistākā mūzika, kādu vien var iedomāties… Izrādās, tas bija Gidons Krēmers, kurš ar saviem mūziķiem mēģināja. Es nedomāju, ka jebkurā pilsētā jūs gultā varat dzirdēt kaut ko tādu. Tas, manā skatījumā, bija tas īpašais, kas varēja notikt tikai šeit, šajā pilsētā.

Un vēl kāds paradoksāls piemērs. Latvijas cilvēki ir ārkārtīgi laipni. Kad ir caursista laipnības distance, viņi kļūst ļoti draudzīgi. Viņiem ne pārāk patīk runāt un stāstīt par sevi. Taču — ja kāds ir iekļuvis nelaimē, tad viņi nekavējoties ir gatavi izpalīdzēt. Pirms gada šeit, Rīgā, sniga sniegs un es gāju cauri Vecrīgai. Bija krietni auksts, man kājās bija zābaki un viss pārējais — es uzkāpu uz ledus un nokritu. Patiesībā es diezgan stipri sasitos. Es izsitu zobus, un mute pamatīgi asiņoja. Par laimi, līdzās bija sieva. Kāds vīrietis piedāvāja palīdzēt un aizskrēja līdz stūra bāram, no turienes viņš iznesa dvieli. Tad piebrauca ātrās palīdzības mašīna.

Pirms vešanas uz slimnīcu “ātrie” jautāja, vai mums ir apdrošināšana un citi dokumenti — tas jau sāka atgādināt Ameriku. Kad mēs nokļuvām slimnīcā, mums viss bija jāatkārto no jauna — atkal man jautāja par apdrošināšanu. Man notīrīja asinis, pārsēja brūci, un es jautāju, vai man nav jāmaksā. Viņa teica, ka šoreiz neko. Latvijā pirmo reizi nav jāmaksā, bet nākamo no jums jau noplēsīs prāvas summas.

To daļēji var uzskatīt par joku, un tas parāda divas puses. Bārā bija cilvēks, kas vēlējās man palīdzēt. Tad bija ātrā palīdzība, kas uzreiz sāka runāt par apdrošināšanu. Tās ir kā paģiras no padomju laika, kaut kas tāds, ko es nekad neaizmirsīšu.

Daudzi jautā, vai Anglijā dzīve nav pārāk garlaicīga, bet tas nu gan ir atkarīgs no paša cilvēka, nevis no vietas, un garlaicīgi var būt gan Latvijā, gan Anglijā.

Latvija ir ļoti mazpazīstama ārpusē, bet ar katru gadu uz šejieni brauc aizvien vairāk ārzemnieku. Tas, kas liek cilvēkiem no Rietumiem doties uz Latviju, Rīgu, acīmredzami ir vecās ēkas, Vecrīga un jūgendstila nami. Vecrīga ir ārkārtīgi pievilcīga, tur ir viegli uzturēties. Piemēram, ja es ierodos pilsētā pusnaktī, tad līdz pat diviem naktī viss ir pieejams, viss ir atvērts.

Ārpus Rīgas ir daudz skaistu ainavu, un jau astoņus gadus es apmeklēju Jūrmalu. Vienkārši svētdienas rītā es iesēžos vilcienā un braucu uz jūru, tad es kādus septiņus kilometrus eju kājām un ar vilcienu atpakaļ uz Rīgu. Jūrmalā ir viena no skaistākajām pludmalēm, kur staigāt. 1995. gadā, kad pirmo reizi ierados Jūrmalā, daudzas ēkas izskatījās labāk, bet citas bija ļoti sliktā stavoklī, dažas jau galīgi sabrukušas. Taču lēnām lietas uzlabojās.

Jūrmala taču bija bijusi tik sovjetiska atpūtas vieta. 1996. gadā, piemēram, ja jūs iegājāt restorānā un vēlējāties kaut ko pasūtīt, tas bija gluži kā aiziet uz padomju restorānu, kur jums iedeva nevis to, ko gribējāt jūs, bet to, kas jums bija vajadzīgs viņuprāt.

Ir vēl daudzas citas lietas — ne tikai mūzika un ēkas, kas man patīk Latvijā, piemēram, ēdienu dažādība, kura šeit Rīgā ir pieejama, produktu kvalitāte. 20 Parīzē nodzīvotie gadi ir man iemācījuši pievērst uzmanību šīm lietām.

Protams, man ir arī latviešu draugi, caur kuriem var iepazīt visdažādākos smalkumus, un, manuprāt, latviešu sievietes ir neparastas. Viņas ir ārkārtīgi skaistas. Un rotas, pasarg’ Dievs! Ziemassvētkos bail pat iepirkties, jo noteikti nopirkšu visa kā par daudz. Pat nezinu, kas sievai un meitām ir sagādājis lielāku prieku par manis dāvātajiem gredzeniem, auskariem, rokassprādzēm — smalks dizains, perfekts izpildījums. Pats arī varu priecāties kā bērns.

Sagatavoja Anita Admine