Vai jūs pārkāpjat satiksmes noteikumus?

Nē

Arnis Stasaitis, datordizainers

Domāju, ka nav tāda cilvēka, kurš pilnībā noliegtu satiksmes noteikumu nepieciešamību. Loģiski būtu, ja šie nepieciešamie noteikumi tiktu arī ievēroti, lai pilsonis/nepilsonis no punkta A uz punktu B nokļūtu sveiks un vesels, bez morāliem un materiāliem zaudējumiem. Īsāk sakot, satiksmes noteikumi ir kolektīva drošības sistēma, un nesaprast to ir infantili. Protams, arī es esmu nokļuvis kļūmīgās situācijās un maksājis sodus, bet pamatā savas neuzmanības dēļ. Sešu gadu laikā, kopš vadu auto, man ne reizi nav bijusi akūta nepieciešamība pārkāpt noteikumus: pārsniegt ātrumu, neievērot labās rokas likumu vai novietot savu mašīnu šķērsām brauktuvei neatļautā vietā.

Reti kurš no tiem, kas brauc ātri, drīkst to atļauties. Lai atrastu elegantu risinājumu sarežģītā situācijā uz ceļa, ir nepieciešama pieredze un talants. Personiski esmu pazīstams tikai ar vienu šādu cilvēku.

Pastāv iespēja, ka daļa no cilvēkiem, kas pārkāpj noteikumus, dara to, nepieciešamības spiesti, bet daļa, par nožēlošanu, tādā veidā mēģina sevi apliecināt. Pēdējiem es ieteiktu nodarboties ar autosportu vai arī vienkārši — plānot savu laiku.  Jāpiebilst, ka arī sportā ir noteikumi.

Satiksmes noteikumi ierobežo pilnīgu brīvību, un tas, manuprāt, ir saprātīgi.  Jo “mūsu personiskā brīvība beidzas  tur, kur sākas otra cilvēka personiskā brīvība.”

Jā

Viktors Runtulis, producents

Jā, ir bijuši tādi gadījumi, un, jāsaka, tie turpina notikt. Domāju, ka ir trīs pamatiemesli, kuri nosaka šo turpināšanos. Pirmais un svarīgākais ir šāds — daudzu krustojumu un mašīnu novietņu izkārtojums Rīgā ir neloģisks. Jūs droši vien esat ievērojuši, ka pēc remontdarbiem situācija šajā jomā uzlabojas, Ceļu satiksmes drošības direkcija strādā, bet lēni.

Otra lieta — ja uz kāda ceļa posma ir maz mašīnu un tas ir brīvs no gājējiem, bet atļautais ātrums ir, teiksim, 30 kilometri stundā, tad kādēļ gan lai nebrauktu, ja ne ar 70, tad ar 50 kilometriem stundā? Īpaši, ja jāsteidzas.

Trešais iemesls — ja uz ielām ir sakrājies liels mašīnu daudzums, nav kur novietot savu auto un man ir jāieskrien kādā vietā uz trīs minūtēm, lai ienestu kādu dokumentu, tad novietoju mašīnu uz šo īso brīdi neatļautā vietā. Gribētu uzsvērt, ka visos šajos gadījumos pirmais un galvenais noteikums ir citu braucēju, kā arī gājēju drošības ievērošana.

Zināms, ka Brīvības ielu, ja iekļūst “zaļajā joslā”, var izbraukt pārdesmit minūtēs. Toties, ja uztrāpa uz “sarkanās”, tad nāksies apstāties ik pēc 100 metriem. Skaidrs, ka šī sistēma ir novecojusi un to ir iespējams uzlabot. Kaut gan visu, protams, iepazīst salīdzinājumā — mūsu “korķi”, salīdzinot ar Vāciju, tāds nieks vien ir, kur, braucot uz darbu, mēdz izveidoties pat simtkilometrīgs sastrēgums.

Rīgā, kā jau minēju, situācijas, kas saistītas ar satiksmes noteikumu pārkāpšanu, bieži vien rodas nepārdomātas pilsētplānošanas rezultātā. Kāpēc cilvēki dažkārt nokārtojas trepju telpās? Tāpēc, ka pietrūkst sabiedrisko tualešu. Ja pilsētu sakārtotu loģiski un pareizi, tad nekas tāds nenotiktu.

Sagatavoja Anita Admine