Vai jūs Latvijas prezidentes vietā pieņemtu Dalailamu?

Jā

Māris Olte, pētnieks, "Vides filmu studija"

Jā — es pieņemtu! Bet es pieņemtu arī to, ka Dalailama pats pieņēmis ķīniešus un mūsu prezidente… arī ir pieņēmusi ķīniešus, tāpēc savukārt viņa nevar pieņemt Dalailamu. Kāds tuvs cilvēks, dzirdot, ka es runāšu par šo jatājumu, teica: “Tiešām prezidente nepieņems? Man tā kanādiete jau sākumā nepatika!”

Un man arī prezidente jau atkal sāk nepatikt, bet ko lai iebilst — droši vien visu to uzvedību nosaka protokols. Es jau nezinu visas aizkulises — varbūt ķīnieši mums kaut ko iedevuši vai arī mēs viņiem kaut ko esam parādā.

Pančenlamu, kurš nav pilngadīgs, jau arī ķīnieši tur ieslodzījumā. Kāpēc viņi to dara? Un nekas — visa pasaule to ir pieņēmusi, arī mēs. Pasaulei šajā jautājumā nav noteikta viedokļa, arī viņi raustās. Pasaulei tas neko nenozīmē, kamēr nav bijusi riktīga reklāmas kampaņa un PR klāt — tikai tad viss tiktu personificēts un tad, iespējams, viņi to pieņemtu kā satraucošu notikumu.

Dalailamam reklāmas kampaņa ir bijusi. Labi. Bet ir bijis arī iemesls! Par mazo Pančenlamu mūsu sirds nesāp, jo neesam redzējuši pat viņa fotogrāfiju. Ja kāds saka — aizraušanās ar Austrumiem ir pārspīlēta, es teikšu, ka nē. Tikko atgriezos no Permas, kur strādājot lieliski sapratos ar musulmani. Ideāli! Iepriekš, kad biju Izraēlā, gluži tāpat sapratāmies ar taizemiešiem. Kas viņi bija — laikam jau budisti — jo viņi armijas vietā iet klosterī, viens no viņiem pat divus gadus tur bija pavadījis. Pats arī — ja man kāds prasa, atbildu, ka esmu budists. Arī mans draugs — paskatījās, kā Biržas namā mandalu ripina augšā, un arī izdomāja, ka būs budists, bet viņš tāds ātrs, var pārdomāt. Kad biju Biržā otrreiz, apskatījos rūpīgāk, biļetes ir ziedojums, kuras patiesībā var nepirkt, tad nu es arī nepirku. Biļešu sieviņā tas izraisīja zināmu izbrīnu, bet tā nu ir mana karma. Paskatījos, kā budisti būvē to mandalu… un sapratu, ka mūsu mandala atrodas zāles galā, kur visu pērk un pārdod — šallītes, grāmatiņas par budismu, smaržkociņus, tašiņas, mēs visi esam mantiski lopi.

Ja pieņem, ka Dalailamas ierašanās visiem ir liela svētība, tad nav nozīmes — kā pieņem — oficiāli vai nē. Un prezidente acīmredzot to zina.

Nē

Andris Gauja, politikas zinātnes — starptautisko attiecību bakalaurs

Lūdzu, atšķiriet Satversmi un izlasiet — kādas ir Valsts prezidenta funkcijas? Viena no galvenajām ir — reprezentēt valsti starptautiskajā arēnā! Turklāt, es domāju, ir skaidrs, prezidentam ir jārīkojas atbilstoši valsts interesēm un deklarētajām ārpolitikas nostādnēm. Latvija 90. gadu sākumā, lai neradītu šķēršļus savas neatkarības nostiprināšanai, ir atzinusi, ka Tibeta ir Ķīnas Tautas republikas sastāvdaļa. Uzaicinot Dalailamu oficiālā valsts vizītē, Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga rīkotos nekonsekventi un Latvijas nelabvēļiem tādējādi tiktu dota kārtējā iespēja mūs nomelnot.

Protams, veselais saprāts liek apzināties, ka Ķīnas okupētajai Tibetai būtu tiesības uz neatkarību un, manuprāt, līdzīgās domās ir lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, bet, ja mēs gribētu mainīt savu ārpolitisko nostāju, tas būtu jādara nevis pēkšņi — ieaicinot tibetiešu garīgo līderi oficiālā vizītē, bet gan par to diskutējot un pieņemot oficiālu nostāju.

Neapšaubāmi mums ir jārespektē Dalailama kā personība, jārespektē viņa zināšanas, un būtu jauki, ja sabiedrībai veidotos priekšstats par tibietiešu budismu — neatkarīgi no tā, vai mēs pieņemam šo mācību vai nē. Par laimi, mums ir dota iespēja apmeklēt Dalailamas lekcijas. Nav šaubu arī par to, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir inteliģents, ļoti zinošs un erudīts cilvēks, kas labi orientējas pasaules kultūrās un reliģiskajās mācībās, un tieši tādēļ apsveicams ir fakts, ka prezidente tiekas ar Dalailamu neformālā gaisotnē savā rezidencē.

Sagatavoja Anita Admine