Vai jūs esat lojāli noskaņots pret homoseksuāliem vīriešiem?

Jā

Jurijs Šiklovs,

produktu menedžeris

Piemēram, pavisam nesen mēs kopā ar manu draudzeni un pāris gejiem aizgājām uz geju klubu, respektīvi, viens baleta cilvēks mūs aizveda padejot un… es dejoju ar viņiem. Super! Vienam bija tik skaistas kustības, ka es skatījos uz viņu kā uz… nu nezinu, mākslas darbu, vai. Nu, dejojām un dejojām — viņš bija skaists cilvēks un attiecīgi labi dejoja, un vispār — man patīk skaisti cilvēki — gan sievietes, gan vīrieši. Vienīgi, kad viņš uzlika roku man uz gurna, tad nebija patīkami. Nekad neesmu domājis, ka es varu tā pieskarties kādam, izņemot sievieti… nezinu, varbūt ja būtu piedzēries kā lops un neko nejēgtu, bet vispār nē, pat iedomāties nevaru.

Kaut gan ir bijis viens atgadījums, kad kopā ar kādu meiteni un puisi skūpstījāmies trijatā, tā teikt, “prikola” pēc, bet vispār man gribējās skūpstīties tikai ar meiteni, viņam tie rugāji un… bija jocīgi.

Es domāju, ka cilvēks piedzimst, lai apliecinātu sevi šajā dzīvē, un ja reiz cilvēks ir piedzimis homoseksuāls vai par tādu kļuvis, tad attiecīgi viņam gribas apliecināties šādā veidā. Arī visi pēdējā laika skandāli par to liecina! Nē, protams, es šos cilvēkus neatbalstu, bet — es pieņemu, ka vispār tādi ir, un mēģinu būt neitrāls un saprast citādi orientētus cilvēkus. Sevis realizēšanās var izpausties arī tādā veidā — pat ja tas ir nelikumīgi, tad — jārealizējas vienalga. Tas skaidrs. Pārējiem gan ir jājūt situācija un gluži vienkārši — vajag izvairīties no tādām vietām un cilvēkiem, protams, ja viņi paši negrib būt iesaistīti. Ja mans bērns tiktu izmantots no šādu cilvēku puses, tad… tas būtu slikti, bet ir daudz veidu, kā to nepieļaut, kā tādu situāciju izslēgt. Ir tāds piemērs: mēs taču neapvainojamies uz lauvu, ka tas grib mūs apēst? Mēs domājam: viņam tāda daba, un mēs aši skrienam prom un rāpjamies kokā.

Nē

Andrejs Jahimovičs, mūziķis

Nu, kā es varu būt lojāls, nu kā!? Šobrīd ir tā, ka normāls cilvēks par mākslu pat runāt nedrīkst — ar to nodarbojas tikai homoseksuālisti. Otrkārt, kā var izturēties pret viņiem lojāli, kaut vai no bioloģijas viedokļa?

Ir tādi dabas likumi, par kuriem mēs nebrīnāmies, piemēram, par to, ka Zeme griežas ap Sauli. Protams, mēs šeit varam diskutēt, taču, ja ir otrādi, tad cilvēku dzīve uz Zemes vispār nav iespējama, atkal jau — no šo pašu dabas likumu viedokļa. Pat tad, ja visi tagad korī sauks, cik viņi ir draudzīgi noskaņoti pret gejiem, kā jau tagad tas pieņemts, es to nedarīšu! Mīļie draugi — nu, ir tie divi dzimumi un laikam ne jau tāpat vien! Bet, ja kultivējot šādu vispārēju mīlestību, cilvēce sāk izmirt, tad es saku — labāk lai homoseksuālistus neieredz, bet lai dzīvība turpinās. Pagaidām vēl gan nav tik tālu aizgājis, un šobrīd mani visvairāk tracina tas, ka viņi aizņēmuši visas vadošās pozīcijas mākslā un kultūrā un tā — pavisam nemanāmi sāk diktēt savu gaumi visur. Ņemsim par piemēru kaut vai vīriešu apģērbu — kā izskatās viens mūsdienu vīrietis, it kā normāls — nu, tā kā viens pidars, es atvainojos! Viens mans paziņa, kurš ilgi dzīvoja Amerikā, atgriezās Latvijā, un mēs abi aizbraucām uz Rumbulas tirgu skatīties Eiropas automobiļus — te pēkšņi viņš man uzdod jautājumu, nu, tādu jautājumu, kuru es pat nebiju gaidījis — pie jums ar mašīnām tikai homoseksuālisti tirgojas? Saku, ka nē. Viņš atkal: bet kāpēc tad viņi tādu mūziku klausās? Es paskatos — apkārt tādi it kā vīrišķīgi tipi ādas jakās, bet tiešām — klausās Džimmiju Sammervilu un tādā garā. Klausītos viņi ZZ TOP vai kaut ko citu vīrišķīgu — cita runa! Bet viņi... pie tam, gan krievi, gan latvieši — visi ir uzķērušies uz homoseksuālās gaumes āķa.

Sagatavoja Anita Admine