Lauris Liepa

Stāsts par Imantas hakeri

Augstākā tiesa ceturtdien nolēma, ka Imantas hakera Denisa Čalovska izdošana tiesāšanai ASV par iespējamajiem izdarītajiem kibernoziegumiem ir pieļaujama, taču gala lēmums par izdošanu būs jāpieņem Ministru kabinetam, informēja tiesā.
Tiesas lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

BNS, 31. janvārī

Latvijas apstākļiem neparastais stāsts sākās decembrī klusas Pārdaugavas šķērsielas deviņstāvu namā, no kura logiem skatam paveras Kurzemes prospekts un sniegotais Imantas meža masīvs.

Otrdien, 4. decembrī, 11.00 Imantā, Zentenes ielā 20 policijas specvienība trosēs nolaidās no deviņstāvu ēkas jumta un ielauzās sestā stāva dzīvoklī, izsita stiklus, iemeta istabā kaut ko granātveidīgu un ieņēma dzīvokli. Pēc vīriem kaujas tērpos dzīvoklī ieradās izmeklētāji kopā ar amerikāņu kolēģiem, kas iebrukumu vēroja no ASV diplomātisko dienestu automašīnas mājas pagalmā (ASV vēstniecība apstiprinājusi informāciju, ka sadarbībā ar Latvijas policiju veikta specoperācija). PBK televīzijas kanāls rādīja pa kāpnēm nesteidzīgi lejup soļojošus vīrus ar palieliem pelēkiem maisiem, kuros, visticamāk, netiek iznesti dzīvokļa atkritumi. Starp vīriem ir arī apcietinātais dzīvokļa saimnieks, Deniss Čalovskis, tumšu kapuci pāri galvai.

Trešdien, 23. janvārī, ASV federālie prokurori izvirzīja apsūdzības trim austrumeiropiešiem kibernoziegumu izdarīšanā, tostarp rīdziniekam Denisam Čalovskim, kurš kibertelpā esot pazīstams kā Miami. 27 gadus vecais Čalovskis kopā ar gandrīz vienaudžiem – 25 gadus veco Ņikitu Kuzminu no Krievijas un 28 gadus veco rumāni Mihaju Paunesku – esot radījuši un izplatījuši datorvīrusuGozi Virus. Šis datorvīruss inficējis vairāk nekā miljonu datoru pasaulē. Vīruss ielauzies ap 40 000 datoros ASV, to skaitā 160 ASV kosmosa aģentūras (NASA) datoros un izraisījis miljoniem dolāru lielus zaudējumus, norāda prokuratūra. Šis vīruss esot darbojies no 2005. gada līdz 2012. gada martam, un bijis teju neiespējami inficētajos datoros vīrusu atklāt. Vīruss iedarbojies, datora lietotājam atverot pdf formāta failu. Prokuratūra apgalvo, ka Miami ir palīdzējis radīt vienu no postošākajiem vīrusiem finanšu sistēmas vēsturē.

Ceturtdien, 31. janvārī, 15.00 Augstākā tiesa izskatīja Čalovska sūdzību par prokuratūras lēmumu un to noraidīja. Tādējādi Čalovskis tiks izdots ASV izmeklēšanas iestādēm kriminālvajāšanai un tiesāšanai par līdzdalību datornoziegumu veikšanā.

Ļoti iespējams, ka kāds no Holivudas dižgariem jau adaptē aizraujošo stāstu kibergrāvēja scenārijam. Rīgas dzīvokļa ieņemšana ir tikai sarežģītā stāsta “spožs” noslēgums. Pievērsīsimies iebrukuma priekšvēsturei. Ja tic izmeklētājiem, finanšu pasaulē postošāko vīrusu radījis padsmitnieku trio, kas savstarpēji bija pazīstami tikai tīklā (vīruss noteikts 2005. gadā, kad Ņikita Kuzmins bija 18 gadus vecs, bet Miami svinēja 20. dzimšanas dienu). Čalovska advokāte apgalvo, ka viņš savu līdzdalībnieku vārdus agrāk nemaz nebija dzirdējis. Publiskajās ziņās var pamanīt vēl arī citas pretrunas. ASV prokuratūras pārstāvis preses konferencē norādīja, ka noziedznieki interneta vietnēs piedāvājuši vīrusu izīrēt par 50 tūkstošiem dolāru, lai tā izmantotāji, iegūstot internetbankas klientu paroles, iztukšotu upuru kontus. Vienlaikus, apsūdzības rakstā minēts, ka tieši Miami izsmēlis miljoniem dolāru no bankas kontiem. Apsūdzētāji gatavojas piedzīt no Čalovska 50 miljonus, ko viņš esot ieguvis ar savām darbībām, atsaucoties uz AP, raksta Dienas Bizness.

Ilfa un Petrova slavenā varoņa Koreiko cienīga pieticība – mūsu 27 gadus vecais multimiljonārs dzīvo Imantas paneļu mājas trīsistabu dzīvoklī kopā ar vecākiem, viņam nav reģistrētu īpašumu. Čalovskis nekad neesot bijis ASV, tātad Imantas hakeris savas programmētāja spējas varētu būt pielietojis Zentenes ielas namā. Kriminālprocesa likums paredz, ka Latvijas pilsoņa izdošanu var atteikt, ja noziedzīgs nodarījums pilnībā vai daļēji izdarīts Latvijas teritorijā. Protams, te varētu atvērt saistošu diskusiju par kibertelpā veikto noziegumu teritoriālo piekritību. Apsūdzības dokumenti šo neskaidrību acīmredzot tomēr neatrisina. Kriminālprocesa likums garantē izdodamajai personai tiesības zināt, kas un par ko lūdz tās izdošanu. Čalovska advokāte Ilona Bulgakova apgalvo, ka no iesniegtajiem dokumentiem tas neesot saprotams.

Advokāte preses konferencē informēja, ka apsūdzība uzrādīta, pamatojoties uz ASV zvērināto tiesas lēmumu. Spriežot pēc publiskās informācijas, vērtējot apsūdzību, zvērinātie iepazinušies tikai ar apsūdzības viedokli. Procesā nav piedalījies apsūdzētā aizstāvis – tieši tāpat kā 4. decembra rītā, kad pirmo sarunu ar Čalovski un kratīšanu viņa miteklī un datorā izpildīja mūsu specnazieši un ASV “diplomātisko dienestu pārstāvji”, neuzskatot par nepieciešamu nodrošināt advokāta klātbūtni pēc graujošās ielaušanās.

Zvērināto tiesa, kā zināms, ir ASV tiesu sistēmas stūrakmens. Tā ne tikai atļauj daiļrunīgiem advokātiem attīstīt pārliecinošas retorikas talantu, bet arī liek pamatīgi pasvīst apsūdzībai, lai pārliecinātu divpadsmit ne-juristus, ka apsūdzētais patiešām ir vainīgs. Tas ir svarīgākais arguments par labu šīs dārgās sistēmas uzturēšanai. Pārsteidz, ka šoreiz Ņujorkas zvērināto tiesas sastāvā nebija Henrija Fondas neaizmirstami atveidotā zvērinātā numur 8, kurš šaubījās par apsūdzētā vainu, kas būtu nešaubīgi pierādīta (beyond reasonable doubt). Bet varbūt tieši pretēji, starp zvērinātajiem bija Ņikitas Mihalkova varoņa līdzinieks, zvērinātais numur 2, kurš nojauta, kāds liktenis varētu sagaidīt aizdomās turēto puisi teiksmainajā Austrumeiropā, ja ASV iestādes nevarēs ar viņu parunāties ļoti tieši un personiski savā teritorijā un netiks pie viņa datoriem legāli.

Čalovska advokāte pauž bažas, ka ASV kriminālprocesā, atšķirībā no Latvijas, sodus par vairākiem nodarījumiem neieskaita, bet summē. Tātad, ja viņas klientu atzītu par vainīgu, viņam teorētiski varētu piešķirt līdz pat 82 gadiem cietumsoda. Latvijā par līdzīga – mantiska – rakstura pārkāpumu tiesa piespriestu astoņas reizes mazāku sodu. Tātad, ja Latvijas izmeklētāji būtu pierādījuši, ka aizdomās turētais tiešām ir Miami un ka viņa darbības ir krimināli sodāmas Latvijā, tad, atzīstot Imantas hakera vainu, viņa nodarījums Latvijā būtu novērtēts pavisam citādi nekā ASV.

Latvijas Augstākā tiesa noraidīja Čalovska pieteikumu. Acīmredzot tiesai neradās šaubas par to, ka izmeklēšanas darbības ar Čalovski vislabāk veikt, viņu nogādājot Amerikā, kaut arī aizdomās turēto pratināt varētu arī ar Latvijas likumsargu palīdzību.  Tagad viņa liktenis ir valdības rokās. Taču valdības izvēles iespējas ir ierobežotas. Ministru kabinets var atteikt izdošanu tikai tad, ja Čalovska izdošana var kaitēt Latvijas suverenitātei, viņa nodarījums uzskatāms par politisku vai militāru vai arī izdošanas pieprasījums motivēts ar rases, reliģiskās piederības, tautības, dzimuma vai politisko diskrimināciju.

Imantas hakerim, kā mediji nodēvējuši Čalovski, tagad atliek apelēt pie mūsu valdības taisnīguma izjūtas un cerēt, ka šaubas tiks tulkotas par labu aizdomās turētajam.

Raksta autors ir LU lektors, zvērināts advokāts.
Nav iesaistīts aprakstītajā krimināllietā un visas ziņas ir smēlies tikai no publiski pieejamiem informācijas avotiem internetā.

Raksts no Marts, 2013 žurnāla

Līdzīga lasāmviela