Revolūcija un reklāma

Atklātas vēl jaunas lietas, kuru vairs nav.

Santa, krāsains žurnāls, 2005. gada maijs.

Tur ir raksts par ilgdzīvotājiem, kas, protams, uzreiz pārvēršas rakstā par ilgdzīvotājām. Tur godināta Elizabete Izraela no Dominikas, “šī unikālā būtne dzimusi vergu ģimenē” un nodzīvojusi 128 gadus.

Zinātnieki uzskata, ka vergu ilgdzīvošanas pamatā ir ģenētiski iekodēta izturība – izdzīvoja tikai spēcīgākie.

Tam ir vēl viens pierādījums:

Melnādainā brazīliete Marija du Karmu mira 2000. gadā 129 gadu vecumā.

Viņa bijusi pēdējā dzīvā Brazīlijas verdzene.

Ja vēlamies vēstures gaitu redzēt kā regresu, šeit ir iespēja, proti, tagad mums tādu ilgdzīvotāju vairs nav. Ne jau tāpēc, ka verdzības izplatība būtu mazinājusies, nē, mazinājusies ir uzticēšanās cilvēkam. Tagad birokrāti netic Elizabetes un Marijas garajam mūžam: trūkstot oficiāla dzimšanas datumu apliecinoša dokumenta. Vai tiešām ne reizi nevar noticēt, kad sieviete saka savu vecumu?

Mums palikusi tikai francūziete Žanna Kalmāna, kuras 122 gadu mūžam mēs joprojām ticam. Protams, arī viņa pieminēta šeit Santā – viņas nemirstīgās asprātības un gadījums ar neveiksminieku labdari. Mūsu piekasības dēļ nevienai nav izdevies pārspēt Žannas rekordu, tāpēc amizantie atgadījumi no viņas dzīves tiek atkārtoti joprojām. Nav mums vairs svaigu epizožu no ilgāk dzīvojušās sievietes dzīves.

Turpat tiek zīlēts viņas ilgā mūža noslēpums (nebija verdzene!), varbūt šis, varbūt tas, taču vienu apstākli klīrīgi noklusē. To atgādina reklāma pretējā lappusē. Tur redzama pludmale, jahtu buras, priekšplānā uz soliņa dāmu somiņa, no kuras pa pusei izslīdējusi paciņa Los Angeles. Un teksts:

20 slaidām cigaretēm vieta katrā somiņā.

Reklāma ir paredzēta tieši sievietēm, un, jā, arī Žanna smēķēja līdz simt un cik tur gadiem. Tad atmeta. Mēs jau arī metam nost. Un LA cigaretes sen nav redzētas. Un pīpēšanas reklāmu žurnālos arī sen vairs nav.

Kas zina, vai krāsaini žurnāli vēl maz pastāv.