Ko deputāti tev nestāsta

Pirms gadiem pieciem savā Facebook profilā dalījos ar novērojumu, ka Rātsnama pusdienu restorāns Daily, kas tolaik strādāja līdz plkst. 16.00, piedāvā aizdomīgi lielu stipro alkoholisko dzērienu izvēli, kas parasti tomēr pusdienu restorāniem nav raksturīgi. Kopš 2020. gada 29. augusta, kad notika vēlēšanas, es pati esmu ievēlēta Rīgas domē par deputāti, un jāsaka, kā ir: tagad es jau saprotu, kāpēc alkohola klāsts ir tik plašs.

Mana pirmā domes sēde notika vairāk nekā mēnesi pēc ievēlēšanas, un todien mēs domē pavadījām aptuveni 12 stundas. Daudziem no mums tā bija arī pirmā īstā diena domē, kad atrodi, kur ir kapela, kur mēra kabinets, kur tuvāko kolēģu kabineti, iepazīsties, kuros kabinetos ir dušas kabīnes, izpēti, kur ir vislielākās tualetes, kā arī secini, ka dome ir tik milzīga, ka pa pašu ēku vien var mierīgi nostaigāt 10 000 soļu darbadienas laikā. Tiesa, es joprojām ne pārāk labi orientējos domes ēkā. Tas ir fantastisks gadsimta sākuma arhitektūras piemineklis ar apšaubāmu estētisko risinājumu un neefektīvu telpas izmantojumu. Staigājot pa domi, nekad īsti nezini, kur tevi aizvedīs kāds gaitenis: vari nokļūt balkonā, kur visi iet pīpēt, vari nokļūt terasē pie bitēm. Reizēm ir gaiteņi, kas sadalās vairākos citos gaiteņos, bet galā ir kāpnes, kas tevi aizved uz vienu no mistiskākajām vietām Rīgas domē, proti, Birokrātijas apkarošanas centru. Un ir gaiteņi, kuros ir negaidītas darba telpas, tādi stikla būrīši, kur teorētiski varētu apsēsties un pastrādāt, ja vien varētu būt drošs, ka kādreiz no šīs vietas arī atradīsi ceļu ārā.

Domes darba ritms ir vienlaikus ļoti ātrs un ļoti lēns. Kaut kas deg tieši tagad, lēmumi jāpieņem nekavējoties, bet tad šīs tēmas atkal iegulst atvilktnēs uz vairākiem mēnešiem. Rīgas domes sēdēm jānotiek vismaz reizi kalendārajā mēnesī, savukārt lielākais darbs noris komitejās, kas sanāk kopā arī ne mazāk kā reizi mēnesī. Kopš 2020. gada novembra lielākā daļa sanāksmju un sapulču ir notikušas attālināti, un domes sēžu programma ir pavisam atšķirīga no visām pārējām, ko izmantojam attālinātajam darbam. Tā ir diezgan lietišķa, tajā nav čata iespēju, var redzēt tikai to, kurš konkrētajā brīdī ir pieteicies runāt, un tai ir moderators. Es reizēm aizdomājos par šiem cilvēkiem, kas ir redzējuši domnieku dzīves slēptās un mazāk slēptās ainas. Ko jūs darāt stundām ilgās sapulcēs? Tik ilgi noturēt uzmanību ir ļoti grūti jebkurā sapulces formā, bet attālināti, šķiet, ir mazliet vieglāk, jo var vismaz apgulties (es nekādi nevēlos atgriezties realitātē, kur nevaru dienas vidū apgulties uz 10 minūtēm). Domes sēdes nereti ir vismaz četras stundas garas, un viena no lietām, ko deputāti tev nestāsta, ir tas, kā sagatavoties šādam koncentrēšanās spēju pārbaudījumam. Man ir pārsteidzoša atbilde: visvairāk darbam politikā mani sagatavojis eksperimentālais un lēnais kino. Ja tu vari noskatīties, saprast un iedziļināties, piemēram, Bēlas Tarra 7½ stundas ilgajā filmā “Satantango”, iespējams, tev septiņas stundas ilgā prezentācija par nākamā gada budžeta prioritātēm būs drusku vieglāka nekā citiem.