Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Karstās un tumīgās vasaras naktis, kas šogad lupatās satrieca gadsimtiem krāto un izslavēto Rietumeiropas saprāta dzestrumu, bet līdz ar to — arī mūsu cēlākos ziemeļmeitām raksturīgos nodomus, vēl ilgi paliks atmiņā kā baisa dabas katastrofa. Ja vien, protams, turpmāk šāds karstums nekļūs par normu.
Jūtot Dienvidāzijas morālo imperatīvu tuvošanos, jāsāk domāt, vai nav pienācis laiks savus spriedumus un ieradumus saskaņot ar to kultūras bagāžu, kas līdz šim nicīgi uzskatīta par klejotājcilšu vai teroristu pašaizliedzīgo, taču nevajadzīgo pienesumu. It kā no filmām, it kā no ārzemju ceļojumiem dažiem atsevišķiem rīdziniekiem jau bija pazīstams ūdenspīpes tēls. Atlika sagaidīt atbilstošu klimata nobīdi, un nu jau divus gadus te šur, te tur mēs varam atrast kaljana kafejnīcas, kas noslēpumaini austrumnieciskā naivumā cenšas uzturēt šo eksotisko netikumu pie dzīvības.
Nokļūstot pie kafejnīcas Habībi, jūs varat nodomāt, ka esat sajaukuši adreses — Vecrīgas nomales puspabeigtība līgani saplūst ar nojaukšanai paredzēto māju pagalmos iekārtotām automašīnu stāvvietām, bet līdzās industriālā romantisma virtuvju klasikai Pulkvedim un iepretim neonizētai interneta čatotavai ir pāris tumšu lodziņu un durvis, kas prot glabāt ūdenspīpētājiem vien zināmus noslēpumus. Tas, ka šī vieta nav domāta nejaušiem garāmgājējiem, ir skaidrs uzreiz — atgulties, atpūsties nomaļā stūrītī, pagalma dīvānā vai paklājiem noklātā spilvenu istabā vislabāk jums izdosies tad, ja sev piemērotu vietu zināsiet un rezervēsiet iepriekš. Arī mazāk par divām trim stundām nekādi nesanāks.
Bet par visu pēc kārtas — pirms smēķēt ūdenspīpi (kaljanu, nargili, šišu vai čiļimu, kā nu kurā vietā to sauc), vajag paēst. Manti, pelmeņi, uz oglēm gatavots plovs, čalahadžs, kebabs, cepti dārzeņi mīklas groziņā vai karpa baltvīnā varbūt arī neveido izsmalcinātu tematisko ēdienkarti konkrētam reģionam, taču tiek gatavoti pēc personiskām receptēm un pietiekami nesteidzīgi, lai pirmo pīpi jau varētu aizsākt uzreiz. Atšķirībā no citām Rīgas pīpētavām, Habībi trumpis ir ēģiptietis Abduls — kaislīgs aizpīpētājs, kas vienīgais drīkst pieskarties kādam no 150 smalkajiem stikla un metāla aparātiem un tieši šim nolūkam pirms pusotra gada ieradies mūsu toreiz vēl skarbajā klimatiskajā zonā. To, cik sarežģīti ir kopt ūdenspīpi un sagatavot to kārtējam klientam, jums labāk nezināt. Ir šajā mākslā arī savi knifi, kas augošas konkurences apstākļos tiek sargāti īpaši stingri.
Viena pīpe principā ir pietiekams lielums vienam cilvēkam uz stundu. Ja paredzēts romantisks vakars, varat to lietot uz diviem, taču lielāks smēķētāju skaits jau būtu bezgaumīgs, turklāt, nedodot pīpei atelpu, jūs varat sabojāt tabakas porciju — tā pārāk ātri izdegs no augšas, un dūms kļūs nebaudāmi kodīgs. No otras puses, ja vēlaties uz brīdi pārtraukt smēķēšanu, ir tikai jānoņem kvēlojošie ogles gabaliņi un vēlāk jāpalūdz jauni.
Izvēloties savu pīpi, iesācējs saskarsies ar plašā aromātu klāsta problēmu. Klasiskie piparmētru, ābolu un meloņu aromāti ir jāzina katram, tālāk seko jasmīnu, zemeņu, plūmju, muskata un vēl tālākas gaumes un izlaidības neierobežotās iespējas, kas atduras pret kuriozu meklētājiem paredzēto kokakolas vai kapučīno aromātu. Smēķējamā tabaka ir mērcēta medū vai sīrupā, augļu daļiņas tajā tiek glabātas miklas un smaržīgas, bet īsta ūdenspīpju meistara goda lieta ir paša pagatavots maisījums no dažādām sastāvdaļām. Ar laiku varat pasūtīt sev vienam sajauktu smaržu kokteili, bet ievērības cienīgi ir Abdula gatavotie Habībi (Mīļotais) un Habībti (Mīļotā).
Ziemeļnieka niķis, protams, ir iedzert ne tikai ēšanas, bet arī smēķēšanas laikā, taču godīgi jābrīdina — tas nav nepieciešams. Izjust visu, ko jūsu dienas gaitās nogurušajam ķermenim spēj sniegt tāds dūms, un nesajust lieku attēla un sajūtu dubultošanos var tikai skaidrā prātā. Katrai pīpei klāt pienākas tējkanniņa tējas. Inkrustētā stikla tasītes ir tieši tik trauslas, lai atgādinātu jums, ka reālā pasaule eksistē neatkarīgi no izsmēķētās tabakas daudzuma. Pretējo efektu izraisīt aicinātas ir vērderdejotājas, kas iznirst no pustumšās durvju ailes tieši tad, kad jau sāk tuvoties liktenīgā “visa kā ir gana” sajūta. Izrādās, ir iespējams kas vairāk. Centieties neskatīties pavedinošajās acīs. Netiksiet prom.