Par normālu seksiņu

Patiesību sakot, nav jau nemaz tik grūti atšķirt labo policistu no sliktā. Tikai  tam nav nekādas nozīmes, jo viņi  visi neko nejēdz no normāla seksiņa. Viņiem  tam vienkārši neatliek laika. Normas tādas —  piecas stundas dienā vajaga dauzīt arestētos, pārējais laiks aiziet, piepildot veidlapas.  Kur dabū arestētos? Šis tas jau kamerās sakrājies. Kameras vecas, no Staļina laikiem vēl.  Vienkārši nelaiž ārā tos, kas jau ir.  Nu un, ja atnāk kāds pats no sevis —  tur zādzību pieteikt vai sabradātus pilsētas apstādījumus, tad paņem ciet arī to un lieta darīta. Pareizi vien ir, nav ko staigāt apkārt un sūdzēties. Vienreiz bija tāds gadījums — cilvēkam nozaga malku. Ziema auksta, naudas nav. Aizgāja uz policiju un neatgriezās.  Sieva gaida, gaida — nav. Domā —  aizies pati uz policiju. Aiziet un neatgriežas.  Meita palikusi mājās, salst sīkā. Domā,  jāaiziet uz policiju. Aiziet un neatgriežas.  Dēls pārnāk no skolas, prasa kaimiņiem,  kur visi palikuši. Šie saka — policijā aizgājuši. Dēls paņem no kaimiņiem kabatas bateriju,  pāris bulciņas un iet. Aiziet, skatās — a tur nekādas policijas vispār nav. Tikai bedre ar uzrakstu. Tā arī iet tajā dzīvē. Ja tu gribi ko vairāk, patiesībā tikai vari ko zaudēt.

Viens ir skaidrs — Eiropas Savienībā par normālu seksiņu vispār varēs aizmirst. Pietiek paskatīties uz viņu inspektoriem, kas brauc pie mums pārbaudīt ieroču krājumus pirms Irākas kara — veci, neapmierināti un rokas trīc. Un vēl, kad paskatās franču filmas, viss ir tikai joku plēšana un raudāšana pēc tam. Štučkas kaut kādas. Tad jau labāk tās amerikāņu filmas. Seksa lielpilsēta, piemēram. Traki ņemas, bet nu vismazām zina, ko ēduši. Reiz viena dāmīte aizbrauca uz Toronto, pēc tam vēl ilgi stāstīja, kā vietējais policists metro uz viņu paskatījies. Tā, ka siekalas pielipa priekšzobiem. Muti nevar atvērt. Šis pienāk un kaut ko prasa skaidrā Bronksas dialektā. Roka uz šaujamā, bet tā mierīgi. Pats pilnīgi melns un galīgi nav nosalis. Tā arī aizgāja. A dāmīte neko, saka, tagad vismaz būs par ko nofantazēt, kamēr vīrs pa augšu ņemas. Mudaks vecais! Tā arī dzīvē — tas, kas tev acu priekšā, akurāt svarīgāks par to, kas aiz muguras.

Trakoti skaisti tas Gulbis visu pārsvarā izdarījis. Ņem un atlaiž, ņem un atlaiž. Visi policisti tagad pilnīgi pārbijušies, šis viens smaida. Skaidri var redzēt, kuram tas viss ir normāls seksiņš,  a kuram tikai vien prātā, kā otram  sprunguli kājā iebāzt. Vienreiz bija tāds  gadījums, pie Ķirsona ēstuves. Stāv divi  policisti, sargā, lai bomži nesalien durvīs.  Pareizi jau ir, durvis vaļā, visādas ēdienu  smakas staigā iekšā ārā, un tās porcijas  arī tik lielas, ka uz galdiem paliek pāri.  Ķirsons jau neko, visu, kas paliek, atdod  cūkām, neļaus jau no ielas nākt un noēst.  Tā jau visu normālo publiku aizbaidīs.  Bet tie poliči stāv un tā klusiņām runājas, paēduši, izgludināti, viss kārtībā. Cilvēki  normāli staigā pa durvīm, tur jau parasti  piebāzts tā, ka i nesapratīsi, kurš šķīvis  kuram priekšā nolikts. Nu, grupņiks riktīgs,  es jums teikšu. Trakākais, kad vasarā tās  aukstās zupas salej mazos ķobīšos un nejauši uzgrūžas kādai dāmītei uz plikās muguras. Spiedzieni un visāda akrobātika pa gaisu, un tad jau aiziet. Bet poličiem gan arī garlaicīgi paliek, darīt nav ko, stāvi visu dienu durvīs,  tur jau pat bomži nenāk, zina, ka netiks.  Stāv vienreiz divi tādi, skatās pāri ielai kokos  un saka viens otram: “Jā, tā tā dzīve paiet…”  Šito izdzirdot vispār traks var palikt. Kur nu tur vēl kaut kādas šniceles ēst…

Te jau pat normālam seksiņam neko daudz neatlicināsi. Filmas tagad tādas, ka taisa viņas reizi gadā. I par Hariju Poteru, i par tiem rūķiem, kur kaujas, i Džeimsu Bondu, par piemēru. Nu Džeimsu Bondu jau vairs  nemāk uztaisīt, bet citādi var pat saprast. Pareizi vien ir, cilvēkiem jau tas laiks tik ātri tagad aizskrien, ka tā vien var paspēt uz gada beigām kādu filmu paskatīties.  Vispār tie kinoteātri ar tagad tik piebāzti, pa zemi kola ar kukurūzu mētājas, bērni visādi mazgadīgie biļetes sapirkušies. Kur viņiem tā nauda? Nav jau  vairs nekāds lētais tas kino, kā Repše naudu nepielika, tā biļetes uzreiz pie divarpus latiem. Nu, to kukurūzu vispār var aizmirst. Tagad uz teātri būs jāiet. Tikai vajag iepriekš avīzē izlasīt, citādi ne to vien ieraudzīsi. Vienā teātrī luga tagad tāda, par abortu. Redzējis neesmu, bet nu kā iedomājos, tā arī negribas. Atraduši ar tēmu!  A īstu kino, es jums teikšu tā, bez trijām reizēm nesapratīsi. I to tikai tad, ja cilvēks normāli domāt māk.