Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
"[..] ilgas desmitgades festivālu vadījušais komponista mazdēls Volfgangs Vāgners beidzot piekritis pamest šo vadītāja posteni (cienījamā vecuma dēļ) un turpmāk par ikgadējo festivālu atbildēs divas dāmas—Volfganga Vāgnera meitas no divām laulībām — Katarīna Vāgnere un Eva Vāgnere-Paskjē.
[..] jauninājums ir kardināls. jo principā lauž paša Riharda Vāgnera iedibināto tradīciju — izrādes drīkst notikt tikai īpaši šim nolūkam uzbūvētajā Baireitas opernamā. kuru pats komponists uzskatīja par ideālu—viņa un tikai viņa opusu atskaņošanai. [..] Svētie Vāgnera rituāli jeb izrādes [..] vairs nenotiks tikai Festivāla pilī. ko gan tikai nosacīti var dēvēt par pili. jo piezemētā ēka drīzāk atgādina "milzīgu. uz ātru roku uzslietu balagāna telti. kurā izvietot kādu rūpniecisku preču izstādi" (tā Pēteris Čaikovskis. apmeklējot pirmos Baireitas svētkus). Kopš šīs vasaras Baireitas dārgumi no pieticīgām barakām līdzīgā pašaurā opernama (kurā. citstarp. nav arī kondicioniera) pārceļos uz skvēru jeb parka pļavu Festivāla pils ēkas priekšā. kur izrāžu translācijas demonstrēs uz milzu videoekrāniem. [..] Ir sperts vēl radikālāks solis. — Baireitas festivāla norisēm iespējams sekot līdzi arī internetā. Tiesa. par naudu un ierobežotā apjomā — interneta translācija pieejama nieka 10 tūkstošiem opermīļu. un šī vienreizējā iespēja maksā 49 eiro."
"Templis ir kritis!". Normunds Naumanis.
Diena, 2008. gada 8. augustā
2003. gadā plašu ievērību guva skandāls ASV presē. Kāds The New York Times žurnālists, izrādījās, bija aprakstījis liecības par vietām, kuras nebija apmeklējis, un publicējis intervijas ar cilvēkiem, kurus nebija saticis. Naumanis rīkojas viltīgi, Dienas rakstā nedarot zināmu, ka bijis Baireitā un klātienē visu izvērtējis, taču nav arī norādīts, ka autors balstījies, teiksim, uz ārvalstu preses avotiem vai paziņu stāstiem. Raksts sastāv no apgalvojumiem, kuru avots nav norādīts, līdz ar to jāpieņem, ka Dienas kritiķis tos “autorizē” pats.
Baireitas festivāla vadību šogad tiešām ir pārņēmušas Vāgnera mazdēla Volfganga meitas, pusmāsas Katrīna un Eva. Naumanis norāda, ka “ilgas desmitgades festivālu vadījušais” Volfgangs savu posteni pamet “cienījamā vecuma dēļ”. Šāds skaidrojums ir, mazākais, nepilnīgs. Volfgangs patiešām ir bijis formālais festivāla vadītājs, taču labi zināms, ka reālo festivāla vadību jau ilgus gadus bija pārņēmusi viņa kundze Gudruna Vāgnere, teicama organizatore un mākslās erudīts cilvēks. Diemžēl pagājušā gada 28. novembrī viņa pāragri gāja bojā, un tāpēc festivāla vadība tiek nodota Volfganga meitām. Maz ticams, ka Volfgangs būtu atkāpies no amata, ja Gudruna joprojām būtu dzīva. Grūti saprast, kādēļ festivāla palikšanu Vāgneru dzimtas pārziņā Naumanis sauc par “kardinālu jauninājumu”, jo par tādu būtu uzskatāms tieši pretējs gadījums - ja Baireita būtu sekojusi bieži izskanējušam aicinājumam festivālu atsaistīt no Vāgneru ģimenes un nodot “vācu tautai”. Tiek ironizēts, ka dzīvē tas varētu izpausties tā, ka festivāla vadība nonāktu amerikāņu menedžera pārziņā vai tiktu pielīgts konsultāciju uzņēmums, teiksim, McKinsey&Company, kas jau pārvalda Vācijas katoļu baznīcas īpašumus. Tā nav noticis, un festivāla palikšana dzimtas pārziņā drīzāk ir konservatīvas kultūrpolitikas izpausme.
Kritiķis mēģina iztēlot, ka “radikāla” ir arī izrāžu (patiesībā gan bija pieejama tikai viena “Nirnbergas meistardziedoņu” izrāde) tiešraides piedāvāšana internetā vai translācija uz lielā ekrāna. Kas gan tā par revolūciju, ja izcilāko Baireitas izrāžu ieskaņojumi platēs vai kompaktdiskos ir pieejami jau gadu desmitiem, tāpat uzvedumi ir ierakstīti DVD? Nav šaubu, ka Baireita mēģina “iet līdzi laikam” un sekot Ņujorkas Metropoles operas aizsāktajai modei pārraidīt operas tiešraidē - sākotnēji radio, bet mūsdienās arī augstas skaņas un attēla kvalitātes kinoteātros. Ja jau izrādes translēšana tiešraidē ir “revolūcija”, tad jāpieņem, ka Naumanis uzskata Baireitu par iesīkstējušu, visam jaunajam naidīgu teātri. Šāds priekšstats, kuru mēdz aizstāvēt arī Naumaņa kolēģe Inese Lūsiņa, ir nekas vairāk kā aizspriedums, kuru cilvēks, kas Baireitā nav bijis, var mēģināt iegalvot citam cilvēkam, kurš arī Baireitā nekad nav bijis. Ar šo festivālu ir saistīti daudzi modernie operas iestudēšanas mēģinājumi. Vīlands Vāgners, Šero, Kupfers, Millers, Martālers, Šlingenzīfs, Herheims - nevarētu teikt, ka kāds no viņiem būtu tiecies izpatikt iesīkstējušai publikas gaumei. Baireitas festivāla nams savukārt ir viena no visu laiku lielākajām tīri tehniskajām inovācijām opernamu vidū. Tas joprojām ir viens no modernākajiem teātriem, un diez vai par novecojušu var uzskatīt, piemēram, tādu priekšskatuves uzbūvi, kas padara orķestri un diriģentu pilnīgi neredzamu no skatītāju vietām. Ir izskanējis viedoklis, ka Baireita ir pirmais kinoteātris pasaulē, jo no zāles ir redzama tikai skatuve, kas līdzinās platekrānam. Tas gan neliedz Naumanim atsaukties uz Vāgnera “ekspertu” Čaikovski, kura visai vulgāri aprakstīto iespaidu cēlonis visdrīzāk bija elementāra skaudība. Paša Naumaņa apgalvojumu par “pieticīgām barakām līdzīgo pašauro opernamu” un to, ka festivāla namā “nav kondicioniera”, ir grūti komentēt. Ja festivāla namu salīdzina ar barakām, kas, kā liecina svešvārdu vārdnīca, ir “vieglas konstrukcijas vienstāva pagaidu celtne”, šāds salīdzinājums ir stipri mulsinošs un maz ticams, ka nopietns kritiķis tādu izteiktu bez pamatojuma. Un kas par to, ka opernamā “nav kondicioniera”? Paldies Dievam, ka nav! Tur ir ļoti laba ventilācija, un pēc kondicioniera nav nekādas vajadzības. Visbeidzot, autora tēze, ka Rihards Vāgners uzskatījis - Baireitas festivāls ir piemērots “viņa un tikai viņa opusu atskaņošanai”, ir aplama, jo Vāgners pats tika ierosinājis Bēthovena 9. simfonijas atskaņošanu festivāla namā, kā arī savos rakstos - gan iespējamības formā - paudis vēlēšanos, lai Baireitā ar laiku tiktu atskaņota jaunā mūzika. Principu, ka ikgadējā festivālā tiek uzvesti tikai Vāgnera darbi, ieviesa viņa dēls Zigfrīds, un patiešām tas tiek uzticīgi ievērots.
RL mājaslapā lasāms Normunda Naumaņa komentārs "Vanags auzās" par Mārtiņa Vanaga komentāru.