Paradoksāli, neapstrīdama arhitektūras uzplaukuma brīdī – Džefs Kipniss uzskata, ka arhitektūra nekad nav bijusi tik laba kā tagad – starp arhitektiem, kritiķiem un publiku pieaug slēpts naidīgums. Iespējams, kā neapzināts sods par arhitektu neapšaubāmo izvirzīšanos priekšplānā strauji izplatās vispārējs skepticisms par arhitektu motivāciju...
Vēl iepriekšējā paaudzē neviens neapšaubīja arhitekta labos nodomus, bet šodien tiek uzskatīts, ka arī arhitektam piemīt bezgaumīgas emocijas, ka viņa godaprāts ir kompromitēts un ka īstenībā viņš tiecas būt slavens. Tipiskam mūsdienu stārhitektam[1.
Starchitect – angļu valodas neoloģisms, kas veidots no vārdiem
star – zvaigzne, un
architect.] – šo vārdu lieto pat ievērojami arhitektūras kritiķi – klienta intereses ir vienaldzīgas, viņš nicina paša projektēto ēku apdzīvotājus, visdažādākajās vietās atkārtojot vienus un tos pašus izsmeltos paņēmienus, un ir laimīgs, ka atbrīvojies no arhitektūras lempīgā morālisma un neveiklajiem sociālajiem alibi. Viņš kā no mēra vairās no vienīgā profesijas jaunā lamuvārda – “funkcija”; izmaksas viņam neko nenozīmē; vienīgais, kas viņam kopīgs ar viņa nopietnajiem priekšgājējiem, ir tas, ka arī viņa meistardarbiem mēdz tecēt jumts.
Mūsdienu Fausts: viņš peldas uzmanības apliecinājumos, taču netiek ņemts nopietni. Taču Fausts vismaz savus līgumus varēja slēgt pats: viņa pašreizējo, samazināto iemiesojumu radījuši tirgus stratēģiju tūkstoši, viņu izveidojuši stila žurnāli, neprātīgi neprofesionāļi, pielaidīgi frīlanseri, izvairīgi politiski aprēķini, primitīvas TV ziņas, akadēmiskās atzinības līknes, apmaksāti ceļojumi, tūkstošiem uzpūstu motīvu un viņa nomākto kolēģu augstsirdība...
Abpusēji papildinošajā
glaimošanas korozijas procesā iezīmējas tādas būtiskas detaļas kā matu griezums, firmas zīmes, mīlas dēkas, brilles, kurpes un citas arhitekta ģēnija iezīmes. Arhitekta, kritiķa un publikas Bermudu trīsstūrī tirgus ekonomika katram no stūriem dod perfektu sevis nogalināšanas iespēju.
RL mājaslapā iespējams izlasīt interviju ar Remu Kolhāsu "Domāšanas diriģents". 