Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Jautājums ir vienkāršs, bet tajā pašā laikā ļoti sarežģīts. Sanāktu jau vismaz kādi piecdesmit, nevaru sarindot tos secībā, aizmirsīšu kādu, nodarīšu pāri.
Bet es varu, roku uz sirds liekot, teikt, ka latviešiem ir ļoti labi aktieri, viens otrs izcils aktieris.
Nu, manā bērnībā elks bija Žerārs Filips, viņa paaudzes aktieri, pusmūžā radās cits skatījums uz dzīvi, cits vērtējums, tad man patika franču, angļu, arī vāciešu un daži amerikāņu aktieri. Daudz labu aktieru bijis pasaulē.
Latviešus var sarindot pēc auguma — Sebris, Jaunušans, tā ir klasika. Dumpju Uldis, Ģirts Jakovļevs jau no manas paaudzes — ir tik daudz labu aktieru. Manā teātrī arī — nelaiķis Liepiņš, Pāvuls. Viņi ir profesionāļi, cilvēcīgi. Viņi prot savu darbu. Tas viņiem ir dots un viņi prot to atdot.
Vienmēr jau Vija Artmane, Elza Radziņa, Zigrīda Stumbure, bet man tuvākās bija Anta Klints, Emīlija Bērziņa, Lilija Žvīgule. Viņās kaut kas iekšā vienmēr bija, tādas raksturotākas, varēja just viņās tādu velniņu vienmēr. Viņas spēlē ar tevi un spēlē ar sevi.
Dina Kuple, Marija Jaunaus, kursabiedrenes — Olga Dreģe, Ilze Vazdika, Lilita Ozoliņa. Tu jūti, ka tur kaut kas ir, bet kas to paraus vaļā? Tad tu strādā pats savās interesēs un pēkšņi pieskaries tā, ka kaut kas partnerē atnāk vaļā. Tas jau notiek tikai mijiedarbībā, viens tu neko nevari.
No jaunajiem Dailes teātrī Artūrs Skrastiņš. Bet ar tādiem aktieriem ir drusku jāpastrādā. Ja viņu sāks ekspluatēt un muļļāt tikai to, ko visi ir pieraduši viņā saskatīt… Viņam nodara pāri, tā ir nabadzības apliecība, ka režisors nemaz neizprovocē viņu uz ko tādu, ko viņš it kā nezina, bet pēkšņi pats sevī atklāj.
Jaunās meitenes ir lieliskas.
Un Jānis Reinis!!! Lielisks aktieris, bet es nesaprotu, kāpēc viņš netiek izmantots. Laikam ir kaut kādas vērtības tautā. Un aktieris ir vērtība. Es nerunāju par tiem, kas tagad ir pensijā un — vai dieviņ, vai dieviņ — kā varētu strādāt. Viņš taču nav no tās aprites ārā, bet netiek vērtība izmantota.
Ja es varētu nolasīt savu trupu, ar kuru labprāt gribētu pastrādāt. (Sapņaini) Paukštello, Reinis. Tie ir dārgakmeņi. Nē, es tagad noteikti kādam nodarīšu pāri, nu, daudzi ir.
Un Pūcītis, visi aizgājušie, viņi to profesiju mācēja. Aktiera profesija jau ir tāda gaistoša, maz kas paliek pēc tevis. Aktieris pats ir materiāls. Sāk strādāt, zīmējas, zīmējas un pēkšņi viņa nav. Tā kā dūmi. Tie, kas nav viņu redzējuši, tie nav, paliek tikai atmiņas.
Sagatavoja Alīse Zirne