Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ilgi un tālu ceļojis izplatījuma telpas tukšumā, nonācis situācijā, kad vairs nepietiek naudas dižām un varenām kosmosa pētījumu programmām, piezemējies un staigājis pa Mēnesi, taču nekā daudz neatradis, izņemot apstiprinājumu zinātnieku minējumiem un hipotēzēm par to, ka uz Mēness bijušas jūras un okeāni, kas izraisīja lielvaru sacensību par to iegūšanu īpašumā un vārda došanu un gandrīz izraisīja karu uz zemes par Mēness resursu sadali, īpaši dalot izkaltušās jūras; pēc ilgas riņķošanas ap planētām un to fotografēšanas; jau atmetis cerības atrast kādu saprātīgu dzīvības formu vai piemērotu vietu, kur varētu apmesties uz dzīvi — cilvēks atgriezās uz Zemes, ciezdams no tukšuma sajūtas, vemšanas un bailēm iet bojā. Nu bija skaidrs, ka Zeme ir unikāls un ne ar ko nesalīdzināms dzīvības avots, ka tā, vienkāršiem vārdiem runājot, dod ēdienu un dzērienu, ka Zeme ir vienīgā planēta, kas to spēj sniegt. Cilvēkam ir būtiski nepieciešamas dateles, piens, gaļa un ūdens. Dzīvībai nepieciešamo gaisu sargā Zemes atmosfēra. Un tā tālāk. Tādēļ cilvēks no izplatījuma klejojumiem atgriezās uz Zemes.
Atgriezies uz Zemes, kosmonauts novilka skafandru un ietērpās Zemes dzīvei piemērotākās drānās — tajās bija daudz ērtāk staigāt un dzīvot. Izplatījuma izpētes darbam bija pienācis gals, un viņš sāka lūkoties pēc kāda darba tepat uz Zemes. Sākumā pieteicās galdnieku darbnīcā, bet netika pieņemts, jo neprata nevienu darbu, kas sākumā šķita tik vienkāršs. Viņš pieteicās arī austuvē, smēdē, celtniecības darbā un par santehniķi. Izmēģinājās pat strādāt par krāsotāju un veļas mazgātāju. Tā kā viņš nebija studējis aušanas mākslu un pat ne mūziku, viņam nekur neveicās, un ļaudis nekādi nevarēja izmantot viņa zinātnisko specializāciju. Neveiksmju mocīts, viņš izlēma pamest pilsētu un doties uz laukiem, kur cerēja atrast darbu kā palīgstrādnieks, lai uzturētu sevi un ģimeni. Kāds zemkopis jautāja, vai viņu pievelk zeme, ar to vienkārši domādams, vai kosmonautam tīk zemes darbi. Bet kosmonauts atbildēja: “Paceļoties Zemes pievilkšanas spēks samazinās, un arī mūsu svars samazinās līdz mirklim, kad tiek sasniegts bezsvara punkts. Tā mēs atbrīvojamies no Zemes pievilkšanas jeb gravitācijas, kā to mēdz dēvēt. Taču drīzi vien mūs sāk pievilkt kāda cita planēta, un mūsu svars atkal pakāpeniski sāk pieaugt. Un tā tālāk. Ceru, ka esmu atbildējis tavu jautājumu.”
Izskatījās, ka zemkopis neko nebija sapratis. Viņš paraustīja plecus, it kā gaidīdams sīkākus paskaidrojumus, un kosmonauts, mēģinādams pārsteigt vienkāršo zemkopi, cerībā, ka tas pieņems viņu darbā par palīgstrādnieku, sāka viņam pierādīt savas zināšanas par izplatījumu. Zemes tilpums ir 1320 reizes mazāks nekā Jupiteram, un 12 Zemes gadi ir līdzvērtīgi vienam Jupitera gadam, un Jupitera pols ir tik liels, ka tā centrā varētu noturēties visa Zeme. Viņš stāstīja, ka zemkopi varētu interesēt arī tas, ka Saturns ir 744 reizes lielāks nekā Zeme, taču tikai 95 reizes smagāks par Zemi. Zemes diametrs ir apmēram 50 reizes lielāks nekā Mēnesim, taču tās tilpums ir kādas 80 reizes lielāks. Zemes gravitācijas spēks ir sešas reizes lielāks par Mēness gravitācijas spēku. Zeme atrodas aptuveni 150 miljonus kilometru no Saules, un tās gaismai nepieciešamas astoņas minūtes, lai, traucoties ar 300 tūkstoši kilometru lielu ātrumu, sasniegtu Zemes virsmu. Zemes tilpums ir apmēram 1 303 800 reizes mazāks par Saules tilpumu, un Zemes masa ir 332 958 reizes mazāka par Saules masu, kuras blīvums ir 30 reizes lielāks nekā Zemei. Zeme planētu izkārtojumā atrodas trešdaļu ceļa no Saules. Merkūrs ir tuvākā planēta Saulei, tam seko Venēra un tad Zeme. Un tā tālāk. Venēra atrodas apmēram 42 miljoni kilometru no Zemes, kura atrodas apmēram 400 tūkstoši kilometru attālumā no Mēness.
Ja tev piederētu mašīna, kas spēj braukt ar 100 kilometru ātrumu stundā, tad būtu nepieciešamas 146 dienas, lai nokļūtu uz Mēness. Bet, ja tev tādas mašīnas nav un tu esi nolēmis sasniegt Mēnesi, tev būtu nepieciešami astoņi gadi un simt dienas, lai tur nokļūtu. Kā ir? Vai tagad esmu pilnībā atbildējis jautājumu? Nu tu redzi, ka es diezgan labi zinu visu par Zemi. Izdzirdējis vārdu “zeme”, fermeris saņēmās un aizvēra muti, kas bija stāvējusi vaļā visu stāstījuma laiku — kamēr viņš pacēlies no zemes, tad nolaidies uz tās atpakaļ. Zemkopis daudz ko nesaprata, bet jutās sarūgtināts, jo tagad arī viņš bija atgriezies no izplatījuma bez taustāma labuma savai saimniecībai. Viņam nerūpēja attālums no viena koka līdz otram, nedz arī attālums no Zemes līdz Jupiteram. Viņu interesēja nevis Merkūra, bet savas saimniecības ražas tilpums. Viņš jutās apbēdināts, ka vispār bija uzdevis jautājumu iedomīgajam kosmonautam un gribēja viņam iedot kādu žēlastības dāvanu, taču nevēlējās viņu pieņemt darbā par palīgstrādnieku.
Un tā, nespēdams atrast uz Zemes nevienu darbu, ar ko varētu nopelnīt maizi, kosmonauts nolēma izdarīt pašnāvību.
No arābu valodas tulkojis Ilmārs Zvirgzds
Pat Zaļās grāmatas lasīšana Lībijā nav spiesta lieta, kā to varētu iedomāties cilvēks ar padomju pieredzi, tādēļ ārzemnieku apmeklētā grāmatnīcā, kādā biju ieklīdis, bija speciāli jājautā pēc Muammara Kadafi stāstu krājuma. Slēpts tas netiek. Plāno grāmatiņu sauc Ciemats, ciemats… zeme, zeme un kosmonauta pašnāvība, tā rotāta ar naivām ilustrācijām. Tulkotais fragments Rietumu kaisli uz tehnoloģijām raksturo kā bezjēdzību. Diezgan depresīvas beigas.
Tulkotājs