Aigars Štokenbergs

Par karu

Saūda Arābija Irānai neuzbruks. Bet tā var kādam par šo darbiņu samaksāt.

theguardian.com, 22. septembrī



Nav visā pasaulē vēl nežēlības gana, lai pilnu piepildītu tavu sirdi,
Nekad nav bijis valgu asaru, kad tavas acis manī lūkojas,
Ir dīvaini, ka mīlu tevi vairāk nekā paša dvēs’li,
Jo esi ļaunāka par simtiem tūkstoš naidnieku.
Šīs mīlas rindas persiešu dzejnieks Rūdakī sarakstīja aptuveni tādā pašā vecumā kā Rainis, vienīgi tas notika tūkstoš gadus pirms Raiņa, kādā 920. gadā. Pusotru tūkstoti gadu pirms Rūdakī Persijā veidojās zoroastrisms, kura pazīstamākie vēstneši mūslaikos ir Frīdrihs Nīče (dzejnieka Viļa Plūdoņa tulkojumā latviešiem) un Fredijs Merkurijs, biseksuālisma un AIDS upuris. Aiz muguras jau bija persiešu zaudējums kaujā pie Maratonas 490. gadā pirms Kristus un grieķu invāzija Persijā 330. gadā pirms Kristus, kuras laikā tika sagrauta senā Persijas valdnieku Dārija I un Kserksa celtā impērijas galvaspilsēta Persepole.
Mūsu ēras 1971. gadā pēdējais Irānas šahs Mohammads Rezā Pahlavī sarīkoja Persepolē netālu no Šīrāzas lielu balli visas pasaules karaļiem, princesēm, emīriem un imperatoriem, lai nosvinētu Persijas impērijas 2500 gadu jubileju. Komunisma nākotni viesu vidū pārstāvēja PSRS, Dienvidslāvijas, Bulgārijas, Čehoslovākijas un Rumānijas vadītāji Podgornijs, Tito, Živkovs, Svoboda un Čaušesku. Epizode ar Persijas Padomju Sociālistisko Republiku, kas, balstīta uz Sarkanās armijas durkļiem, pastāvēja 1920.–1921. gadā mūsdienu Irānas Islāma Republikas Gīlānas provincē, vairs nešķita svarīga. Uz Persijas tūkstošgades vēstures fona nenozīmīga izskatījās arī PSRS bruņoto spēku veiktā Irānas okupācija no 1941. gada 25. augusta līdz 1946. gada maijam, kuras laikā tika dibinātas Azerbaidžānas (Irānas provinces valsts ziemeļos) Tautas Republika un Kurdu Tautas Republika, un šī PSRS kavēšanās izvest karaspēku pēc Otrā pasaules kara beigām bija pamats pirmajai sūdzībai par kādas valsts rīcību ANO Drošības padomes īsajā vēsturē.
Pēc astoņiem gadiem šahs Pahlavī zaudēja amatu, un pie varas nāca ājatollas Homeinī iedvesmotie islāma republikāņi. Viens no zaudējuma cēloņiem bija Irānas nodokļu maksātāju daudzmiljonu tēriņi par minēto balli (Homeinī to nosauca par Velnu balli), proti, par šampanieti un ēdieniem, kurus ar lidmašīnu piegādāja no Francijas. (Maxim’s de Paris uz divām nedēļāmslēdza restorānu Parīzē, lai apkalpotu viesus Persepolē.)
ASV izveidojās 850 gadus pēc Rūdakī. Vēl vēlāk par valstīm kļuva Saūda Arābija un Izraēla. Irānas jaunāko laiku pieredze attiecībās ar šīm valstīm nav diez ko laba. Šahs Pahlavī un viņa ģimene patvērās ASV, izraisot islāma revolucionāru sašutumu un ASV vēstniecības šturmēšanu; tādēļ patlaban bijusī ASV vēstniecība kļuvusi par tūristu apskates objektu. 1988. gada 3. jūlijā no ASV kreisera Vincennes raidītā raķete notrieca Iran Air reisa Bandarabāsa–Dubaija lidmašīnu, nogalinot visus 290 apkalpes locekļus un pasažierus, tajā skaitā 66 bērnus. 1990. gadā karakuģa kapteinis Viljams Rodžerss saņēma ASV Goda Leģiona ordeni.
Rīvēšanās starp arābiem un persiešiem sākās jau islāma civilizācijas pirmsākumos. Huseina Ibn Alī, pravieša Muhammada mazdēla, nāve nevienlīdzīgā kaujā pret Jazīda I karaspēku pie Karbalas mūsdienu Irākā 680. gada 10. oktobrī aizsāka šķelšanos musulmaņu pasaulē. Umaijadu halifāta vadītāja Jazīda I pēcteči mūsdienās iedvesmo sunnītus Saūda Arābijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (Emirāti ir sunnītu partneri pilsoņu karā Jemenā pret Irānas iedvesmotajiem nemierniekiem), Ēģiptē, Turcijā un citur. Huseina sekotāji šiīti dominē Irānā, kā arī lielā daļā Irākas un Sīrijas. Saūda Arābijas pierobežā ar Jemenu arī dzīvo ievērojams skaits šiītu. Bahreinā vienkāršo ļaužu šiīti ir vairākumā, savukārt valdnieka ģimene pārstāv sunnītus. Pirms pāris gadiem, kad sarunājāmies ar kādu sirsnīgu saūdieti viņa mājas pagalmā Rijādā aiz augsta žoga palmu paēnā pie baseina, es viņam pavaicāju, kāda tad ir būtiskā atšķirība starp kristietību un islāmu. “Jūs savu pravieti nogalinājāt, mūsējais kļuva par karavadoni,” viņš teica. Kopā ar viņa meitu pagājušajā vasarā apmeklējām simtgades dziesmu un deju svētkus Rīgā, un mūsu pagāniskie rituāli viņai tīri labi patika. Esmu pateicīgs mūsu katoļu, luterāņu un pareizticīgo draudzēm un visiem citiem ticīgajiem, ka tie jau sen ir sadevušies rokās, pretēji šiītiem un sunnītiem. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, ka Irānā dominē islāma fundamentālisms, ikviens viesis var pamanīt, ka Irānā lūgšanu laikā neslēdz veikalus, sievietes drīkst braukt ar auto, pastaigāties vienas pašas bez pavadoņa vīrieša un nevilkt abāju, savukārt Saūda Arābija tikai kopš kroņprinča Muhammada Bin Salmāna laikiem (pēdējos pāris gados) sāk pamazām atbrīvoties no Muhammada Bin Abdulvahāba kopš 1740. gada ieviestās tīrā islāma prakses – vahābisma. Pavisam īstie vahābisti gan sevi sauc par salafistiem, jo uzskata, ka personas, proti, Vahāba, vārda lietošana ir pretrunā ar Korānā aizliegto elkdievību. 1987. gada 31. jūlijā sadursmēs ar saūdiešu policiju vismaz 402 šiīti gāja bojā svētceļojuma laikā Mekā, kas pamudināja ājatollu Homeinī nekavējoties nosaukt saūdu valdniekus par bezdievjiem, bezmugurkaulniekiem, noziedzniekiem un slepkavām.
Bez ideoloģiskajām domstarpībām ir arī teritoriālās. 17. gadsimtā persieši padzina portugāļus no Bahreinas. Laikā no 1906. līdz 1971. gadam Irānas parlamentā divas vietas bija rezervētas deputātiem no Bahreinas, tā tika dēvēta par Irānas 14. provinci, gaidot atbrīvošanos no britu koloniālā jūga. Ietekmējušies no Arābu pavasara panākumiem, 2011. gadā šiīti centās atsvabināties no sunnītu valdniekiem, un valstī joprojām ir 10 stundas gara komandantstunda katru nakti no 18.00 līdz 04.00, kad nedrīkst rādīties uz ūdensceļiem ap Bahreinas salu. 1971. gada 30. novembrī, tūlīt pēc tam, kad britu spēki izvācās no Arābijas pussalas ziemeļiem, Irāna nosūtīja desantu uz Abūmūsas, Tunbalkubras un Tunbalsugras salu, uz kurām pretendēja arī pēc divām dienām nodibinātie Apvienotie Arābu Emirāti (AAE). Rāsalhaimas emīra dienesta policists Sālims Suhaīls Bin Hamīss tiek uzskatīts par pirmo varoņa nāvē kritušo AAE pilsoni, un 30. novembris AAE tiek atzīmēts kā Varoņu piemiņas diena. Šīs trīs Persijas līcī (visās arābu kartēs to sauc par Arābu līci) esošās salas ir tieši blakus kuģu ceļam uz Hormuza šaurumu. Mūsdienās kuģu bloķēšanai vairs nenovelk ķēdi, jo jau Mehmeds II pierādīja, ka kristiešu dzelzs ķēdei Konstantinopolē, ūdens šaurumā pie Zelta raga, nav nozīmes, un pārvilka kuģus pāri pa sauszemi. Tomēr salās esošais garnizons ļauj informēt Irānas Revolucionāro gvardi un tās laivu apkalpes, ka tuvojas ēsma kāda tankkuģa izskatā. Lai Hormuza šaurumu apietu, AAE ir uzbūvējusi naftas vadu no Habšānas ieguves vietas Abū Dabī uz Fudžeiras emirāta ostu pie Indijas okeāna, kur top arī pasaulē lielākie naftas uzglabāšanas rezervuāri ar kopējo apjomu 14 miljoni barelu. Tur atrodas arī Latvijas Kuģniecības īpašnieces Vitol firmas lielās mucas.
Jau 1921. gada 10. februārī Persija de jure atzina jauno Latvijas valsti, nodibinot arī diplomātiskās attiecības. Irāna bija to valstu vidū, kas neatzina Latvijas inkorporāciju PSRS. Latvijas un Saūda Arābijas diplomātiskās attiecības ir nodibinātas 2003. gada 21. martā. Lielākais Latvijā publiski zināmais Irānas investors 240 tūkstošus eiro ir ieguldījis uzņēmumā, kas izsniedz kredītus, tātad nodarbojas ar musulmaņiem aizliegtu nodarbi – augļošanu. Par kādām saūdiešu investīcijām mums ziņu nav. Toties saūdu un emirātiešu investīcijas Krievijas ekonomikā un otrādi būs vairāku miljardu dolāru apmērā, kā arābu valstu līderi pauda 2019. gada oktobra vidū, tiekoties ar Putina kungu Rijādā un Abū Dabī, kur ceļā no lidostas uz valdnieka pili Putina kortežu debesīs izrotāja iznīcinātāju baltie, zilie un sarkanie dekoratīvie dūmi Krievijas trikolora krāsās. Turpinājās 2017. gada oktobrī aizsāktais dialogs par Krievijas S-400 raķešu piegādi Saūda Arābijai. Kļuvis par vidutāju sarunās starp Turciju, Irānu (abas bija Krievijas partneres Ankaras sarunās septembrī), Sīriju un Saūda Arābiju, Putina kungs ir aizēnojis Trampa kungu kā pretendentu uz Nobela Miera balvu. Uz balvu pretendēt varēja arī Francijas prezidents Makrons, taču viņa aizkulišu diplomātijas centieni panākt prezidentu Trampa un Rohānī sarunu Ņujorkā laikā, kad tur viesojās arī Grēta Tūnberja, cieta neveiksmi.
Ābjānas ciemats Esfahānas provincē Irānā, kas celts pirms 2000 gadiem no dzelzsrūdas piesātinātiem māla ķieģeļiem un tāpēc izskatās koši sarkans, atrodas aptuveni 25 kilometrus taisnā līnijā (jeb 36 kilometrus pa autoceļu caur melnu tuksnesi un kalniem) no Natanzas urāna bagātināšanas laboratorijas. Objekts vizuāli izskatās pēc aitu fermas, kas apjozta ar dzeloņdrāšu žogu. Līdzīgs veidojums atradās Kibarā Sīrijā, un 2007. gada 6. septembrī Izraēlas Gaisa spēku triecienā (operācija ar nosaukumu Ārpus kastes) to uzspridzināja, nogalinot kādus desmit Ziemeļkorejas izcelsmes kodolzinātniekus. Līdzīgu operāciju Izraēlas lidmašīnas paveica jau 1981. gadā, bombardējot Irākas reaktoru Osirak. 2009. gada maijā Benjamins Netanjahu, viesojoties Baltajā namā, centās pārliecināt Baraku Obamu, ka līdzīgi jārīkojas Irānā, bet tika no šīs domas atrunāts. Sīrijas pilsoņu kara laikā Kibaras apkārtni no Islāma valsts teroristiem atbrīvoja ASV atbalstītā kurdu kaujas vienība SDF (Sīrijas Demokrātiskie spēki), kura kopš 2019. gada oktobra būs spiesta ar Bašāra al Asada un Vladimira Putina pārstāvjiem runāt par savu turpmāko nākotni, jo nepiedalījās D-dienas desantā Normandijā.
Ābjāna ir viens no Irānas nacionālā kultūras mantojuma objektiem. Kopā Pasaules kultūras mantojuma sarakstā ir 22 objekti Irānā (divreiz vairāk nekā ASV), 9 – Izraēlā un 5 – Saūda Arābijā. Valstīs, kuras pēdējo gadu laikā cietušas no karadarbības, proti, Sīrijā un Irākā, bija attiecīgi 6 un 5 objekti. Ābjānas ēku vecās durvis ir rotātas ar antīkiem durvju klaudzekļiem, un katrām durvīm to ir divi: viens ir vīrišķais, nokarena puļķīša formā, otrs ir sievišķais, durvīm paralēla aplīša formā. Klaudzinot tos pret durvīm, skaņa ir atšķirīga, tādēļ iespējams dzirdēt, vai ciemiņš vēlas, lai durvis atver vīrietis (vīrietim) vai sieviete (sievietei), nodrošinot tiklumu. Šādu domofona paveidu man nav gadījies redzēt nevienā citā pasaules valstī. Kā visur citur Irānā, ielās iespējams satikt ārkārtīgi laipnus un zinātkārus vietējos ļaudis, īpaši jaukas ir vietējās sievietes ar lieliem, baltiem lakatiem, kas rotāti ar mazām puķītēm. Par spīti ASV sankcijām, ielu tirgotavas piedāvā Coca-Cola dzērienu un cigaretes Camel (American Blend since 1913), kas ražotas Irānā, spriežot pēc preces izcelsmes koda 626 uz paciņas.
Viesnīca ir jauka un mājīga. Tā aprīkota ar Latvijā ražotu Wi-Fi iekārtu, un Latvijā ražotas bezvadu interneta iekārtas bija četrās viesnīcās no sešām, kuras apmeklēju šī ceļojuma laikā. Mūsu uzņēmēju izredzes aprīkot ar rūteriem arī 5G paaudzes internetu Irānā varētu apdraudēt fakts, ka Qualcomm čipus tiem ražo latviešu biznesa partneris ASV. Dzerot vakara tēju uz viesnīcas tepiķiem pirms miega, es nodomāju, ka šī varētu būt sūdīgākā vieta, kur atrasties, ja sākas karš.

Raksts no Novembris 2019 žurnāla