Knuta lieta

“Berlīnes zooloģiskais dārzs noraidījis dzīvnieku tiesību aktīvistu prasību iemidzināt kopēju audzināto polārlāču mazuli, jo viņš kļuvis pārāk atkarīgs no cilvēkiem. Vācijas mediji demonstrējuši neskaitāmus materiālus ar lācēnu, kurš redzams spēlējamies un laimīgi lāčojam pakaļ savam kopējam Tomasam Derfleinam, kas šos mēnešus gulēja viņam blakus, baroja ar pudelīti un atskaņoja Elvisa Preslija dziesmas. “Barošana no rokas nav piemērota šīs sugas dzīvniekiem, un tas ir dzīvnieku aizsardzības likumu nopietns pārkāpums,” norādīja dzīvnieku tiesību aktīvists Frenks Albrehts. “No likuma viedokļa zooloģiskajam dārzam vajadzētu nogalināt lācēnu. Pretējā gadījumā viņi šo lāci nolemj nefunkcionālai dzīvei, un arī tas ir dzīvnieku aizsardzības likumu pārkāpums,” viņš uzskata. Trīsarpus mēnešus vecais lācēns Knuts ir kļuvis par ievērojamu slavenību Vācijā, un aicinājumi viņu iemidzināt izraisījuši sašutumu vētru visā valstī.”

LETA, 20.03.2007.

Kanādā dzimušajai 20 gadus vecajai lāču mammai Toskai 2006. gada 5. decembrī Berlīnes zooloģiskajā dārzā piedzima mazais polārlācis Knuts un vēl viens lācēns. Vairāk nekā 30 gadu laikā tā bija pirmā reize, kad polārlācenei nebrīvē piedzimst mazulis. Droši vien ilggadīgā VDR cirka mākslinieces karjera lāču mammai nebija nākusi par labu, un viņa atteicās no jaundzimušajiem. Drīz vien Knuta brālis gāja bojā, bet 810 gramus smago Knutu zoodārza darbinieki ņēma savā aprūpē. Pirmās 44 dienas Knuts pavadīja barokamerā. Zoodārza administrācija noteica, ka veselības labad Knuts drīkstēs parādīties sabiedrībā tikai, sasniedzis 8 kg svaru. Šī gada 23. martā plašāka sabiedrība pirmo reizi ieraudzīja Knutu – lācēna parādīšanas dienā Berlīnes zoodārzā sapulcējās vairāk nekā 500 žurnālistu no visas pasaules, pie ieejas pulcējās tūkstošiem skatītāju. Zoodārza administrācija drīz vien reģistrēja preču zīmi “Knuts”. Tirgū parādījās pūkaini rotaļu lāči, spoži kalendāri, internetā Knutam ir savs blogs, viņu brauc fotografēt Annija Leibovica, un lācis kopā ar Leonardo Di Kaprio rotājas uz Vanity Fair vāka. Vārdu sakot, slavenība ne pa jokam, kaut gan daži nelabvēļi visu notiekošo dēvē par mārketinga izraisītu histēriju. Taču kāds dzīvnieku tiesību aizstāvis Franks Albrehts populārajā laikrakstā Bild ieminējās, ka Knutu būtu jānogalē, jo mākslīga barošana esot dzīvnieku tiesību pārkāpums, jo neatbilstot dabiskai šīs sugas dzīvnieku uzvedībai. Līdzīgu, lai gan ne tik radikālu viedokli pauda arī citas dzīvnieku tiesību aizstāvju organizācijas, apgalvojot, ka zoodārza administrācijas lēmums atstāt dzīvu to, ko pati daba lāču mātes personā bija lēmusi nāvei, ir bijusi kļūda, taču to nevajadzētu likt izpirkt mazajam pūkainim. Izlaidīšu Knuta aizstāvības histēriju, tikai piebildīšu, ka pirms kāda laika Bavārijā mednieki nošāva lāci vārdā Bruno, kurš tur bija ieklīdis no Austrijas, un kārtīgi padzīvojies, plosīdams aitas un gāzdams bišu stropus. Tātad tīri teorētiski lāču galēšanas pieredze vāciešiem ir. Ja Knuts tiktu nonāvēts, vācieši pierādītu, ka ir konsekventi attiecībā uz lāčiem un demonstrētu pasaulei,  ka ir visa dabiskā aizstāvji, kam nav žēl daudzos eiro, ko Knuts ienes zoodārzam. Kāds smalks restorāns iemantotu iespēju pagatavot lāča ķepas sautējumu brūkleņu mērcē ar kadiķogām. Valsti pārņemtu sēras,  bet Knuts paliktu mūžam jauns. No mārketinga viedokļa, piemiņas vietas popularizācija varētu būt vēl ienesīgāks projekts nekā ņemšanās ar dzīvu lāci (ja kādam tik ļoti lāča žēl, Knutu var paslēpt, inscenējot viņa nāvi). Svarīgs ir arī nāves veids. Atbilstoši eitanāzijas popularizācijas tendencēm, it kā vajadzētu lietot nesāpīgas miega zāles, taču ja jau visam jānotiek dabiski, tad iznāk, ka Knuts vienkārši jāpalaiž mežā un jāpārtrauc barot, lai nosprāgst badā. Ceru, ka vācieši nav tādi barbari, kas varētu iedomāties lācēnu žņaugt, indēt ar miegazālēm, izbarot plēsīgiem suņiem vai tamlīdzīgi – šeit nepieciešama dabiska, bet vienlaikus humāna pieeja. Jā, nonāvēšanu varētu uzskatīt ne tikai par dabisku, bet pat garīguma apdvestu pieeju – miesiskais Knuts ietu bojā, dodot vietu garīgajam un ikoniskajam Knutam, kas mājotu ļaužu prātos un sirdīs, kā arī plauktos (fotogrāfiju un rotaļlietu veidā). Varētu par turpināt Knuta blogu internetā – mūžīgais un augšāmceltais Knuts paustu savu vēstījumu palicējiem, nodrošinot svētlaimes plūsmu saviem adeptiem visā universā. Pie svinamām dienām, protams, jāpieskaita tikai lāča dzimšanas diena, jo viņš ir dzīvs mūžam. Bet no otras puses – kāda velna pēc nogalināt mazo mīlīgo dzīvnieku?! Ir taču skaidrs, ka šāda doma varēja ienākt prātā tikai kādam stulbam izdzimtenim, kas pats noteikti nav pietiekami dabīgs. Ja kāds vēl nav līdz galam sapratis iepriekš rakstītā simbolisko un metaforisko jēgu, teikšu tiešā tekstā: rokas nost no Knuta!!!