Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Te ir daži suvenīri, ar kuriem 7. Saeimas laikā mani “aplaimoja” ārzemēs. Mūsu dzīvoklī ir daudz “hlamu”, toties šie ir oficiālākie no kičīgajiem niekiem.
1. Nezinu, ko nozīmē šī ola ar uzrakstu “Old Tbilisi”. Man tā nozīmē atmiņas par 2002. gada vasaru, kad gruzīnu deputāte ar asarām acīs stāstīja par krievu politiskajām un citām izdarībām Abhāzijā. Viņa runāja no tribīnes EDSO parlamentārās asamblejas ietvaros vācu Bundestāgā. Šo jautājumu negribēja iekļaut dienaskārtībā, bet kādam bija jāsāk pieprasījuma saraksts. Nu tad par saraksta atvēršanu gruzīni pēcāk nez kādēļ atnesa man šo mazo koka olu. Nu kā tu tādu metīsi ārā?
2. Tas ir neliels Vācijas Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra suvenīrs — metāls uz samta. 2002. gada pavasarī vadīju mūsu Saeimas delegāciju Bundestāgā. Biju rūpīgi izplānojusi vienu brīdi no tās “aizlaisties”. Tas arī veiksmīgi izdevās. Mērķis nebija kāds Modernās mākslas muzejs, bet gan tikšanās ar viņu Aizsardzības ministrijas vadoņiem. No turienes šis “medālis”.
3. Lelle dzimusi Nazarē pilsētiņā Portugālē. To uzdāvināja, kad kopā ar toreizējo Saeimas priekšsēdi Jāni Straumi braucām tai cauri 2001. gadā. Lelle ir tāda, kādas vēl arvien tur izskatās daudzas kundzes un jaunkundzes. Viņām tik tiešām uz reizi septiņi brunči mugurā…
4. Šo kā oficiālo suvenīru saņēmu kārtējā EDSO parlamentārās asamblejas sesija Vīnē, kur vadīju mūsu delegāciju. Viss noritēja samērā smagi, un to sapratīs tikai tie, kuriem stundām ilgi oficiālos saietos ir bijis jāatspēko krievu delegācijas murgi par “cilvēktiesību pārkāpumiem” pret krievvalodīgajiem Latvijā. Šī mazā nieka stilistika toties atgādina par “Mocarta kafejnīcu”, kurā kāds pilngadīgs draugs vēlu vakarā pirmo reizi dzīvē nobaudīja malku vīna. Secinājums – alkohols
