Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Atzīšos, es spētu Monas Lizas priekšā nostāvēt minūti, nu, labi, divas, bet šķirstīt man tik mīļos S. Steinbeka un S. Mrožeka albumus, lūdzu, katrā laikā!
Telpas trūkuma dēļ nevaru šeit demonstrēt Č. Šulcu — Snupija tēvu, V. Sisojevu, Fulonu, Toporu, visus tos sešdesmito septiņdesmito gadu poļu karikatūristus, ko publicēja Szpilki un Przekrój.
Kopš nomira mūsu vienīgais humora un satīras žurnāls Dadzis, tā vietā mēs, protams, varam skatīties TV Panorāmu, bet man personīgi pietrūkst tieši grafiskā humora.
Diemžēl manos krājumos nav saglabājušies divi sirdij tik mīļi zīmējumi — centīšos tos vismaz aprakstīt.
Pa pilsētas ielām, kur bagātīgi izkārti plakāti un lozungi “2x2=5”, divi sanitāri ar nestuvēm skrien pakaļ kādam vīram, kurš bēg, saukdams: “2x2=4!” Pikants fakts — šī karikatūra sešdesmitajos gados bija publicēta laikrakstā Ļiteraturnaja gazeta.
Otrā zīmējumā pie kādas ēkas sēž ubags. Izbrīnēti viņš skatās — viņa cepurē iemesta dolāru paciņa, bet pa ēkas pamatos izgrauztu caurumu ārā lien pele, zobos turot vēl vienu dolāru paciņu. Virs ēkas uzraksts — Pirmā nacionālā banka.
