Jūrā ieskrāpēta mīlestība

Kalliala ierosinājis izmantot dzelzceļa tuneļa Helsinki–Tallina būvniecības gaitā radušās granīta šķembas, salas būvmateriāli no sauszemes nebūtu jāved. Salā varētu uzturēties aptuveni 20 000 cilvēku, un tā varētu veicināt Igaunijas un Somijas kopuzņēmumu attīstību, darbaspēks un pamatiedzīvotāji nāktu (peldētu un brauktu pa tuneli) gan no Somijas, gan Igaunijas, teikts drosmīgajā pieteikumā. Marti Kalliala projektam piesaistījis nekustamā īpašuma speciālistus, kas uzskata, ka līdzekļus projektam varētu iekasēt no būvdarbu licenču pārdošanas. Zemes kvadrātmetrs salā varētu maksāt 400 eiro (281 latu). Vietas būvdarbi (bez infrastruktūras izveides) izmaksātu ap 422 miljoniem latu. Arhitekts salas vīzijā redz daudzstāvu mājas, supervillas, biroju piramīdas, skolu, pludmali, nelielu ostu, kongresu namu un vēja ģeneratoru parku, ko varētu būvēt uz milzīgas jūras mola konstrukcijas. Salas ēkām jābūt vismaz piecu metru augstumā virs jūras līmeņa, lai neizmirktu. Viņu esot iedvesmojušas Dubaijas mākslīgās salas, atzīst arhitekts. Šo salu viņš gribētu nosaukt – Talsinki.

Kaut kur dzirdēts nosaukums? Nujā, Tallina plus Helsinki ir Talsinki. Kādā citā, ne tik atklāti utopiskā iecerē – Igaunijas un Somijas reģionu attīstības un sadarbības projektā lietots arī apzīmējums Hellina).

Doma par tuneli un kaimiņpilsētu transformēšanos dvīņpilsētā, vai, kā teica igauņu rakstnieks Jāns Kaplinskis, vienā lielā Superpilsētā, gaisā virmo pārdesmit gadus. “Kāpēc gan ne?” Kaplinskis man atbildēja, kad apvaicājos par salas utopiskumu. “Utopijas taču kustina mūsu iztēli un darbības!” Tad viņš piebilda: bet kā lai atrisina to ģeogrāfisko loģistiskas jautājumu?

Sapnis par tuneļa būvniecību zem Somu jūras līča dzima uzreiz pēc Igaunijas neatkarības atgūšanas. Pēdējā laikā, kā teikts Helsinku pilsētas avīzē, pieaudzis idejas spiediens un vērtība, un nu abas pilsētas jau noskaidro, vai tuneļa būvniecība vispār ir iespējama un vai tas ir tā vērts. Eiropas Savienības finansējums projekta tālākai attīstībai ir atteikts.

Ja 82 kilometrus garo dzelzceļa tuneli starp Tallinu (Muuga) un Helsinkiem (Pasila) patiešām kādreiz izbūvēs, tad rakšanas gaitā (par rakšanu to var saukt nosacīti) radīsies 16 miljoni kubikmetru granīta šķembu. Ko ar tām darīt? Ir divi varianti: somi var pārdot tos kā būvniecības materiālu Igaunijai, tādējādi nopelnot 70 miljonus eiro (proti, pārdod tas, kas izrok, un tie būs somi), otra iespēja – iztērēt 600 miljonus eiro un blakus tunelim Somu jūras līcī izveidot mākslīgo salu, divus kvadrātkilometrus lielu. Divas maziņas mākslīgās salas – gan pie Igaunijas, gan Somijas krastiem būs jāizveido šā vai tā – tas ir obligāts priekšnosacījums tuneļa ventilācijas darbināšanai, apkopei un drošības pasākumiem.

Pirmajā mirklī vēl vienas salas, pie tam mākslīgas, ieviešana blakus pārējām pasaulē lielākajā salu arhipelāgā (protams, rēķinot pēc salu skaita) tiešām izskatās dīvaina. Taču jau pirms diviem gadiem tuneļa šķembu salas domu skaļi izteica Helsinku pilsētas mērs Jusi Pajunens. Arhitekts Marti Kalliala mākslīgās salas iedomu pārtvēris un pragmatiski attīstījis tālāk. “Izskatās, ka tunelis tiešām notiksies un kļūs par divu pilsētu iedzīvotāju ikdienu,” viņš stāsta. “Un mans projekts aizsākās no prātošanas, kā visefektīvāk tikt vaļā no izraktajām šķembām un zemes.” Talsinku sala pat varētu segt tuneļa izdevumus, pieļauj arhitekts. Talsinki jau ir patentēts zīmola nosaukums. To gan nav izdarījis igauņu rakstnieks Jāns Kaplinskis, kura 1992. gadā uzrakstītajā esejā pirmoreiz parādās Talsinki, bet kāds lielveikals Igaunijā. Tas ir nieks, naudu kā vienmēr nez no kurienes izraus, un somi salas nosaukumu izpirks. Kaplinska Talsinki apzīmējuma sākotnējā doma nav bijusi divu kaimiņpilsētu harmoniska savienošana, bet gan helsinkiešu nebeidzamā uzdzīve Igaunijas galvaspilsētā Tallinā – šķiet tieši par to rakstot ironizēja Jāns Kaplinskis. Tallina tiek dēvēta par “somu olohuoni” (no somu valodas vārda, kas apzīmē dzīvojamo istabu – istabu, kurā uzturas, atrodas, vienkārši ir).

Tomēr Kaplinski arhitekts Kalliala lasījis neesot, un jautāts, vai viņš neskums pēc prāmju pārbraucieniem uz Tallinu, kad tunelis būs izrakts, viņš atbild: “Man ar Tallinu vispār nav nekādu attiecību. Es tur esmu bijis divas reizes mūžā”. Šķiet, tas parāda Tallinas un Helsinku garīgo atsvešinātību, lai arī fiziskais attālums starp abām pilsētām ir tik mazs.

“Ja tuneļa un salas projekts īstenosies, kad to uzbūvēs, man jau būs ap sešdesmit. Uz tās salas es labprāt pavadītu savus pensijas gadus,” atzīst arhitekts. Jāpiezīmē, nav vis tā, ka salu plānots būvēt Baltijas jūras vidū, bet gan praktiski pie Somijas krastiem, un helsinkieši uz salas varēšot nokļūt ar metro pāris minūtēs. “Parastie somi” par tuneļa ideju rauc degunus (visus, protams, aptaujāt nepaspēju), un es viņus saprotu. Iespējams, atkārtošos, taču grūti iedomāties Helsinku attiecības ar Tallinu bez prāmja Helsinki–Tallina–Helsinki pārbrauciena! Bez pārstundu līgošanās (lasīt: līgošanas) uz ūdens, iziešanu no pilsētas darbdienu rutīnas, runāšanu par to, ko Tallinā darīs. Tumšs brauciens zem jūras, pie tam zem lielā kaimiņa gāzes vada, somus nevilina. Tā vietā ar metro varot aizbraukt līdz veikalam “Eestin Herkut” (“Igauņu gardumi”) tepat Helsinkos.

Kā tunelis un sala ietekmēs jūru, kur uz izmiršanas robežas ir 75 procenti zivju sugu? Nogaidoši ir zaļie somi, tie, kurus neinteresē braucieni uz Tallinu un kuru plauktiņos ir Pasaules dabas fonda Ziemeļvalstu nodaļas izdotais jaunais ceļvedis ekoloģiski ētiskā zivju ēšanā. Skaidrs, ka milzīgie prāmji jūru piesārņo pamatīgi, tunelis slodzi atvieglotu. Un lielākais Baltijas jūras piedrazotājs galu galā ir minētais lielais kaimiņš.

Domājot par to visu, uzdodu arhitektam vēl vienu neprofesionāļa jautājumu: kāpēc cilvēki vispār būvē mākslīgās salas? Pavisam vienkārši – lai pagarinātu krasta līniju (skatīt Dubajas “palmu”), jo tā ir visdārgākā. Un tikai tad es ieraugu to, ko nebiju redzējusi, blenžot uz salas grafisko attēlu trīs dienas, un saprotu, kāpēc tā man izskatās tik bezjēdzīga, kanāli un tilti – neloģiski un neiedvesmojoši. Somu arhitekti ar savu pragmatismu nebeidz pārsteigt: salas kontūra veido trīs burtus TKI.

Tiem (vai Tam), kas skatīsies un ieradīsies no augšas.