Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Es jūtos drusku dīvaini, runājot par melu skaistumu. Pats cenšos bez vajadzības nemelot — šķiet, tā dara visi man pazīstamie normālie cilvēki — tātad nepatiesības un tendenciozi pārspīlējumi, ko var uzskaitīt kā melus, ir vērsti pret mani; ja mani grib apmānīt, es nepavisam nepriecājos un neko skaistu tajā nespēju saskatīt. Šķiet, tā jūtas visi man pazīstamie normālie cilvēki.
Vieni meli, ar ko parasti baro jaunus cilvēkus, ir: dāmām patīk pieklājīgi vīrieši. Ja tomēr patīk, tad tāpēc, ka no tādiem vīriešiem var pieklājīgi atvadīties.
Paši populārākie meli pēdējos gadu desmitos tomēr ir vieni un tie paši: latviešiem piemītot darba tikums.Kungs, atpestī! Patiesībā dzīve padsavienībā mūs jau sen ir demoralizējusi un atbrīvojusi no tāda — un dažu citu tikumu — paliekām. Latvieši toties ir ļoti labi iemācījušies līdzīgi Ivanuškam zināmā pasakā gulēt uz krāsns un gaidīt, kad kaut kas notiks pēc līdakas pavēles. Ja nekas nenotiek, viņi gaužas, ka pasaule viņus nesaprotot.
Savukārt, ja latvieši kaut ko tomēr dara paši, tad joprojām padomiski drudžaini, lai visu izdarītu (šķietami) vienīgā iespējami pareizā veidā — arī tad, ja neviens darītājs īsti nezina, kā ir pareizi, un līdzīgās situācijās rietumu kolēģi izrāda lielāku elastību.
Ļoti bīstami meli ir vecumvecais dažādās sakarībās atkārtotais teiciens: droši stāstiet patiesību, jums nekas par to nedraud.(Revidentu vai auditoru iecienīts šo melu variants: Sakiet droši, kādi rēķini jums nav kārtībā, jo no manis jums nekas nedraud.)
Gluži jaunlaicīgi meli arī ir jāpiemin: tā sauktās atlaižu cenasveikalos nedarbojas — vai arī patiesībā ir īstās cenas; patiesībā no maksas nekas nav atlaists, jo uzcenojums ir bijis nesamērīgi liels.
Vēl viena interesanta atziņa attiecas uz citu jomu — postmoderniskā situācijā, kāda ir tagad, province un centrs ir mainījušies vietām.Ja arī cituviet pasaulē tā varētu būt patiesība, meli ir tādi, ka vietu maiņa varētu notikt bez provinces sevis apzināšanās un savas oriģinālās provinciālības pašapliecinājuma un attiecīgas izcelšanas. Varbūt latvji ir aizmirsuši (nekad nav zinājuši?), ka tādam apliecinājumam jānotiek saskaņā ar metropoles noteikumiem.
Bez komentāriem: no laba bankas prezidenta noteikti iznāks labs politiķis.
Vēl vieni meli bez komentāriem: mums noteikti ir jāceļ Daugavpils HES.
Grandiozs ideoloģisks pārspīlējums (lasi: apzināti meli) savulaik skanēja tā: latvieši ir lasītāja tauta. Burbulis plīsa, kad latviešiem radās iespēja pirkt arī citas lietas, nevis grāmatas ciešmetros. Un — kad izrādījās, ka dzīvā dzīve ir interesantāka un daudzveidīgāka par stīvu pseidoliterāru izdomas trūkumu.
Citi tautfrontiski ideoloģiski meli bija lielāki un ar potenciāli dziļākām sekām: Baltijas vienotība / Latvijas Tautas frontes darbība — nevis ekonomiskas u.c. problēmas — sašķēla PSRS.Īstas Baltijas vienotības nebija tolaik, kad sabruka PSRS — tāpat šo valstu dažādo interešu dēļ vienotības nav arī tagad. Savukārt Tautas fronte galvenokārt bija līdzeklis, lai vecās valdošās elites varētu mimikrēties un ar minimāliem zaudējumiem pāršļukt tā sauktajā brīvā Latvijā. LTF iespaids nesniedzās tālāk par Latvijas robežām.
Paši skumjākie mūslaiku meli man ir šie: latviešu valoda ir veca indoeiropiešu valoda. Patiesībā nekur pasaulē tēvu valoda nav atstāta tādā novārtā kā pie mums, un, atceroties to, ka vairākām pēckara latviešu paaudzēm nevērība pret dzimto valodu ir ieaudzināta rūpīgi, skumji jānoskatās, ciktāl mūsdienu masu mediju valoda, pielīdzinoties sarunu valodai ir — hm — modernizējusies, jo faktiski nekādu seniskuma iezīmju latviešu ikdienas valodā vairs nav atlicis.