Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
No Eiropas Savienības Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvas 2001/88/EC, ar ko groza Direktīvu 91/630/EEC, kurā paredzēti minimālie standarti cūku aizsardzībā
Eiropas Savienības Padome,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,
apspriedusies ar Reģionu komiteju,
tā kā
1) Līgumam pievienotajā Protokolā par dzīvnieku aizsardzību un labturību tiek pieprasīts, lai Kopiena un dalībvalstis, veidojot un īstenojot Kopienas lauksaimniecības politiku, veltītu pienācīgu uzmanību dzīvnieku labturības prasībām, vienlaikus ievērojot dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus un paražas jo īpaši attiecībā uz reliģiskiem rituāliem, kultūras tradīcijām un reģionālo kultūras mantojumu;
2) saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/630/EEC 6. pantu Komisija ir iesniegusi ziņojumu par intensīvās cūku audzēšanas sistēmām, jo īpaši ievērojot dažādas ierobežojuma pakāpes attiecībā uz aizgaldos un grupās audzētu sivēnmāšu labturību, un ir iesniegusi priekšlikumus pielāgojumiem noteikumos;
3) cūkas kā dzīvi dzīvnieki ir ietvertas Līguma I pielikuma produktu sarakstā;
4) Zinātniskās veterinārās komitejas 1997. gada 30. septembra atzinumā ir teikts, ka cūkām būtu jādzīvo vidē, kas atbilst to nepieciešamībai pēc kustībām un rosīgajai dabai, un ka cūku labturību negatīvi ietekmē stingri telpas ierobežojumi;
5) sivēnmātes sociāli kontaktējas ar citām cūkām, ja tām dota iespēja brīvi kustēties un tās atrodas rosinošā vidē; tādēļ būtu jāaizliedz esošā prakse sivēnmātes ilgstoši turēt slēgtos aizgaldos; tomēr ir lietderīgi piešķirt ražotājiem pietiekami daudz laika, lai veiktu vajadzīgās strukturālās izmaiņas audzēšanas telpās;
6) jāuztur līdzsvars starp dažādajiem aspektiem, kas jāievēro attiecībā uz labturību, tajā skaitā veselības, ekonomiskie un sociālie apsvērumi, kā arī ietekme uz vidi, (..) ir pieņēmusi šo direktīvu. (..) Direktīvu 91/630/EEC ar šo groza šādi.
1. Direktīvas 3. pantu aizstāj ar šo:
“3. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka:
1. visas saimniecības atbilst šādām prasībām:
(..) b) kopējam brīvajam grīdas laukumam, kas paredzēts katrai jauncūkai pēc apsēklošanas un katrai sivēnmātei, ja jauncūkas un/vai sivēnmātes tur grupās, jābūt attiecīgi vismaz 1,64 m2 un 2,25 m2; ja šos dzīvniekus tur grupās, kurās ir mazāk nekā 6 dzīvnieki, brīvais grīdas laukums jāpalielina par 10%; ja dzīvniekus tur grupās, kurās ir 40 vai vairāk dzīvnieku, brīvo grīdas laukumu var samazināt par 10%;
2. grīdas segums atbilstu šādām prasībām:
a) jauncūkām pēc apsēklošanas un grūsnām sivēnmātēm: tās platības, kas noteikta 1. punkta b) apakšpunktā, daļai, kas ir vismaz 0,95 m2 attiecībā uz vienu jauncūku pēc apsēklošanas un vismaz 1,3 m2 attiecībā uz sivēnmāti, jābūt no vienlaidu cieta grīdas seguma, kurā ne vairāk kā 15% ir atvēlēti notekas atverēm;
b) ja, turot cūkas grupās, izmanto betona elementu grīdas:
i) maksimālais pieļaujamais šķirbu platums nedrīkst būt lielāks kā:
11 mm — piena sivēniem, 14 mm — sivēniem, 18 mm — audzējamām cūkām, 20 mm — jauncūkām pēc apsēklošanas un sivēnmātēm;
ii) minimālais pieļaujamais elementa platums nedrīkst būt mazāks kā: 50 mm — piena sivēniem un sivēniem, un 80 mm — jauncūkām pēc apsēklošanas un sivēnmātēm;
3. aizliegts būvēt vai pārbūvējot izgatavot tādas konstrukcijas, kur sivēnmātes un jauncūkas tur piesietas; no 2006. gada 1. janvāra aizliegts sivēnmātes un jauncūkas pēc apsēklošanas turēt piesietas;
4. a) sivēnmātes un jauncūkas tur grupās laikposmā, sākot no 4 nedēļām pēc apsēklošanas, līdz 1 nedēļai pirms plānotās atnešanās; aizgaldam, kurā tur grupu, jābūt ar malām, kas garākas par 2,8 m; ja grupā tur mazāk par 6 dzīvniekiem, aizgalda malām jābūt garākām par 2,4 m;
b) atkāpjoties no a) apakšpunkta noteikumiem, sivēnmātes un jauncūkas, ko audzē tādās saimniecībās, kurās ir mazāk par 10 sivēnmātēm, var turēt individuāli a) apakšpunktā minētajā laikposmā ar noteikumu, ka tās var brīvi apgriezties savos aizgaldos;
5. neskarot pielikumā izklāstītās prasības, sivēnmātēm un jauncūkām pastāvīgi ir pieejami pakaiši, kas atbilst vismaz attiecīgajām pielikumā paredzētajām prasībām;
6. grupās turētas sivēnmātes un jauncūkas jābaro, izmantojot sistēmu, kas nodrošina, lai katrs dzīvnieks varētu iegūt pietiekami daudz barības arī tad, ja pastāv konkurence attiecībā uz barību;
7. visām grūsnām nezīdošām sivēnmātēm un jauncūkām, lai tās varētu apmierināt izsalkumu un tieksmi košļāt, jādod pietiekamā daudzumā barība gabalos vai barība ar augstu šķiedras saturu, kā arī barība ar augstu enerģētisko vērtību;
8. tādas grupās turamas cūkas, kas ir īpaši agresīvas, kurām ir uzbrukušas citas cūkas vai kas ir slimas vai ievainotas, var uz laiku turēt atsevišķos aizgaldos; šādā gadījumā izmantojamais aizgalds ļauj dzīvniekam brīvi tajā apgriezties, ja tas nav pretrunā ar īpašu veterināra ieteikumu;
9. no 2003. gada 1. janvāra noteikumi, kas izklāstīti 1. punkta b) apakšpunktā, 2., 4. un 5. punktā un 8. punkta pēdējā teikumā, attiecas uz visām jaunuzceltām novietnēm un novietnēm, kas ir pārbūvētas vai pirmoreiz uzsākušas darbību pēc minētā datuma; no 2013. gada 1. janvāra šie noteikumi attiecas uz visām novietnēm;
Noteikumi, kas izklāstīti 4. punkta a) apakšpunktā, neattiecas uz novietnēm, kurās ir mazāk par desmit sivēnmātēm.” (..)
3. Direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:
“6. pants
1. Komisija, vēlams, līdz 2005. gada 1. janvārim un jebkurā gadījumā līdz 2005. gada 1. jūlijam iesniedz Padomei ziņojumu, kas sastādīts, pamatojoties uz Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskās komitejas atzinumu. Ziņojumu sastāda, ņemot vērā sociālekonomiskās un sanitārās sekas, ekoloģisko ietekmi un klimatisko apstākļu atšķirības. Tajā ņem vērā arī tādu cūkkopības un gaļas pārstrādes metožu un sistēmu attīstīšanu, kas varētu mazināt vajadzību pēc ķirurģiskas kastrācijas. Vajadzības gadījumā šim ziņojumam var pievienot attiecīgus juridiskus priekšlikumus attiecībā uz dažādu atvēlēto platību un grīdas seguma veidu ietekmi uz sivēnu un audzējamo cūku labturību. Padome lemj par šiem priekšlikumiem ar kvalificētu balsu vairākumu.
2. Komisija, vēlākais, līdz 2008. gada 1. janvārim iesniedz Padomei ziņojumu, kas sastādīts, pamatojoties uz Dzīvnieku veselības un labturības zinātniskās komitejas atzinumu.
Ziņojums jo īpaši attiecas uz
a) ganāmpulka blīvuma, ieskaitot grupas lielumu un dzīvnieku grupēšanas principus, tajā skaitā veselību, ietekmi uz cūku labturību dažādās lauksaimniecības sistēmās;
b) aizgalda konstrukcijas un atšķirīgu grīdas segumu veidu ietekmi uz cūku labturību, tajā skaitā veselību, ņemot vērā klimatisko apstākļu atšķirības;
c) ar astes nokošanu saistītiem riska faktoriem un ieteikumiem samazināt vajadzību asti amputēt;
d) grūsnu sivēnmāšu grupu turēšanas sistēmu tālāku attīstīšanu, ņemot vērā gan dažādo sistēmu patoloģiskos, zootehniskos, fizioloģiskos un etoloģiskos aspektus, gan viņu veselību un ietekmi uz vidi, gan klimatisko apstākļu atšķirības;
e) prasību noteikšanu attiecībā uz platību, ieskaitot aplecināšanas zonu atsevišķi turētiem pieaugušiem vaislas kuiļiem;
f) tādu brīvu novietņu sistēmu grūsnām un atnesušās sivēnmātēm tālāku attīstīšanu, kas atbilst sivēnmātes vajadzībām un neatstāj negatīvu ietekmi uz sivēnu izdzīvošanu;
g) patērētāju attieksmi un rīcību attiecībā uz cūkgaļu saistībā ar dzīvnieku labturības līmeņa paaugstināšanas atšķirīgās pakāpēs;
h) cūkkopības dažādo sistēmu sociālekonomisko izpausmi un to ietekmi uz Kopienas darījumu partneriem.
Vajadzības gadījumā šim ziņojumam var pievienot attiecīgus juridiskus priekšlikumus.”
Luksemburgā, 2001. gada 23. oktobrī
Padomes vārdā — priekšsēdētāja
A.Neica-Eitebrūka (A. Neyts-Uyttebroeck)
No Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumiem nr. 555 Veterinārās un higiēnas prasības kautuvēm, kārtība, kādā dzīvnieki tiek nokauti realizācijai, un higiēnas prasības gaļas iegūšanai (spēkā no 2002.12.31.)
VII. Kārtība, kādā tiek nokauti dzīvnieki lieljaudas, mazjaudas un bioloģiskās saimniecības kautuvē, un higiēnas prasības ādas novilkšanai un gaļas iegūšanai
78. Ievestos dzīvniekus pirmapstrādes telpās nekavējoties apdullina un atasiņo.
79. Ja pirmapstrādes telpā ieved vairākus dzīvniekus, kurus vienlaikus nokaut nav iespējams, tos novieto atsevišķā, ar starpsienu norobežotā pirmskaušanas vietā.
80. Apdullināšanu, atasiņošanu, ādas novilkšanu vai atsarošanu, iekšējo orgānu izņemšanu jeb eviscerāciju un gremošanas trakta atbrīvošanu no satura veic apstākļos, kas nepieļauj gaļas piesārņošanu.
81. Nokautā dzīvnieka ķermenim pēc atasiņošanas, galvas, tesmeņa, astes un kāju atdalīšanas karpālajās un tarsālajās locītavās veic eviscerāciju. Govju, aitu, kazu, mājas viennadžu un mājas apstākļos audzētu savvaļas zīdītāju sugu dzīvniekiem novelk ādu. Cūku sugas dzīvniekiem atļauts neatdalīt galvu un kājas karpālajās un tarsālajās locītavās, ja gaļu paredzēts izmantot gaļas produktu iegūšanai.
82. Atasiņošanu veic pilnīgi. Asinis, kas paredzētas cilvēku uzturam, savāc tīros konteineros un izmaisa ar higiēnas prasībām atbilstošiem instrumentiem.
83. Ādu novelk nekavējoties un pilnīgi. Cūkas, kurām netiek novilkta āda, atsaro. Atsarojot lieto atsarošanu veicinošus līdzekļus. Pēc atsarošanas līdzekļu lietošanas kautķermeni noskalo ar dzeramo ūdeni.
84. Govju sugas dzīvniekiem ādu no galvām var nevilkt, ja tās glabā vietās, kas nodrošinātas pret gaļas piesārņošanu.
85. Eviscerāciju veic 45 minūšu laikā pēc dzīvnieka apdullināšanas.
86. Plaušas, sirdi, aknas, nieres, liesu un mediastinālos audus izgriež pilnīgi vai daļēji, atstājot tos dabiskā saistībā ar ķermeņa audiem, un novieto liemeņa kreisajā pusē.
87. Ja plaušas, sirds, aknas, nieres, liesa, mediastinālie audi, galva, mandeles, gremošanas trakts un citas kautķermeņa daļas, kas pakļautas veterinārajai ekspertīzei, tiek atdalītas, tās izvieto, nodrošinot to identifikāciju un savienošanu vienotā kautķermenī.
88. Šo noteikumu 87. punktā minētās kautķermeņa daļas paliek liemeņa tuvumā līdz veterinārās ekspertīzes beigām. Dzimumlocekli, ja tajā nenovēro patoloģiskas izmaiņas, atdala.
89. Nieres izņem no tauku kapsulas. Govju, cūku un mājas viennadžu sugas dzīvniekiem atdala no nierēm fibrozo kapsulu.
90. Darba instrumentus nedrīkst atstāt gaļā. Gaļu nedrīkst slaucīt ar lupatām vai līdzīgiem materiāliem, kā arī tīrīt, pūšot virsū gaisu.
91. Novelkot ādu jēriem un kazlēniem, kuru dzīvsvars nepārsniedz 15 kg, ar Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju drīkst izmantot mehānisko gaisa pūšanu.
92. Cūku (kuras vecākas par četrām nedēļām), govju (kuras vecākas par sešiem mēnešiem), kā arī mājas viennadžu liemeņus pēc sadalīšanas pusliemeņos pakļauj veterinārajai ekspertīzei.
93. Pilnvarotajam veterinārārstam vai inspektoram ir tiesības veterinārajai ekspertīzei pakļaut nesadalītas cūku galvas, pieprasīt sadalīt jebkuru liemeni (nokauta dzīvnieka ķermenis pēc atasiņošanas, galvas, tesmeņa, astes un kāju atdalīšanas karpālajās un tarsālajās locītavās, eviscerācijas un ādas novilkšanas; cūku sugas dzīvniekiem atļauts neatdalīt galvu, kājas karpālajās un tarsālajās locītavās, ja gaļu paredzēts izmantot gaļas produktu iegūšanai) pusliemeņos vai galvu pārdalīt uz pusēm.
94. Līdz veterinārās ekspertīzes pabeigšanai nav pieļaujama nepārbaudītu liemeņu un blakusproduktu saskare ar pārbaudītiem liemeņiem un blakusproduktiem. Nepārbaudītus liemeņus nedrīkst pārvietot, sadalīt vai pārstrādāt.
95. Nav pieļaujama cilvēku uzturam paredzētās gaļas saskare ar tādu gaļu, kas nav izmantojama cilvēku uzturā, kā arī ar kuņģiem, zarnām un cilvēku uzturā neizmantojamiem kautproduktiem.(..)
Rīgā 2002.12.23.
Ministru prezidents E. Repše
Zemkopības ministrs M. Roz