Ilmārs Šlāpins

Cool

Šobrīd plaši lietojamais slenga vārds nepārprotami ir piedzimis amerikāņu vidē un pirmoreiz īpašā nozīmē lietots Mailza Deivisa 1949. gada skaņuplates The birth of the cool nosaukumā (starp citu, to ieteica ierakstu studijas producents, tā arī nepasakot, ko viņš ar to bija domājis). Noslēpumainais kūls, kas bija klajā pretrunā ar Deivisa mūzikas ekspresīvo un dzīvo raksturu, uzreiz tika saprasts kā kaut kas pretējs savam etimoloģiski vēsajam priekštecim. To pamanīja jauneklīgais dumpinieks un klaidonis Džeks Keruaks un ieviesa savās esejās kā apzīmējumu īpašam apziņas stāvoklim — attīstītai, izkoptai, izgaismotai prāta attieksmei pret lietām. Pretstatot cool tipa domāšanu jēlai un rupjai, citiem vārdiem sakot, primitīvai domāšanai, viņš faktiski deva instrukciju modernas, amerikāniskas apskaidrības tehnikas realizācijai. Interesanti, ka tajā pašā laikā padomju semiotikā tika apspēlēti jēdzieni par jēlo un vārīto kultūras priekšstatu līmenī, tādējādi radot pilnīgi citu juteklisku tēlu — “civilizēts” krievu kultūrā ir silts, mīksts un ēdams nevis vēss, bezkaislīgs un gaisīgs kā amerikāņiem. Daži pētnieki pat uzskata, ka lietas, kuras iespējams nosaukt par kūlām, ir specifiski raksturīgas rietumnieciskajai stilizāciju realitātei — kūla mūzika ir nevis tā, kas ļoti patīk, bet tā, kas atbilst zināmam uzvedības modelim. Kūls apģērbs tiek uzvilkts, lai spēlētu noteiktu lomu sabiedrībā, pie tam, neatkarīgi no plebejiskās vēlmes “iekļūt sabiedrībā”. Kūlas cigaretes tiek smēķētas ne jau nu nikotīna atkarības iespaidā. Kūla automašīna nenosaka tās īpašnieka sociālo statusu, tā liecina par to, ka viņam kaut kādā ziņā pat ir vienalga, ko par viņu domā (protams, relatīvi), jo viņš tādējādi estetizē savu sociālo uzvedību līdz konkrētām, augstas raudzes klišejām. Šādā nozīmē kūlas lietas ir iespējamas tikai materiāli pārtikušā (Rietumu) vai vismaz garīgi pašpietiekamā (Austrumu) sabiedrībā. Te nevar nepamanīt Keruaka ievazātos dzenbudistiski kategorisko imperatīvu — nepiesaistīties lietām, darbiem, savām emocijām. Izvēlēties lietas, kas ir skaistas kā lietas par sevi. Nevis kā lietas par naudu.

Vai par tik, par cik.

Raksts no Marts, 2000 žurnāla