Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Zigmunds Freids
Seksuālā dzīve
Rīga: Zvaigzne ABC, 2014
Viena lieta, kas mani vienmēr mulsinājusi Freida darbos, ir tas, kā viņam izdevies tikt atzītam par vienu no ietekmīgākajiem 20. gadsimta domātājiem, kura idejas, koncepcijas, terminoloģija un atziņas pamatīgi sagrozījušas galvu ne vien psihologiem un psihoterapeitiem, bet arī rakstniekiem, māksliniekiem, režisoriem un citai radošai inteliģencei, bet tajā pašā laikā visus savus rakstu darbus viņš noformējis kā komentārus un piebildes kaut kādam citam tekstam, kuru es tā arī neesmu atradis un izlasījis. Šāds Freida darbu “marginālisms” un “neobligātums” ļauj tos lasīt kā kuriozu izteikumu un vēsturisku anekdošu krājumu, atrodot tajā iemeslus un ieganstus ne vienam vien jautram brīdim. Daudzi novērojumi un atklājumi, kas ļāvuši Freidam piešķirt tik lielu svaru visādām Oidipa kompleksu un peņa skaudības teorijām, no mūsdienu viedokļa izskatās kā parasti anahronismi, kas televīzijas reklāmu, interneta pornogrāfijas un ikdienas seksualitātes laikmetā gluži vienkārši vairs nedarbojas, jo tas, kas mums ir apkārt, uzaudzina pavisam citus bērnus un pieaugušos ar daudz plašāku un atvērtāku psihi, taču iespējams, ka ar pavisam citiem stereotipiem, aizspriedumiem un mītiem. Smieklīga grāmata, taču noderīga, lai saprastu, pie kā noved pārlieku entuziastiska vispārināšana psiholoģijas sfērā.