Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Žaks Turnērs
Dēmona nakts, 1957
Night of the Demon, Jacques Tourneur
Agrāk izcili režisori baiļu sajūtu radīja ar iztēles, nevis datoru palīdzību, tāpēc mūsdienu skatītājam šī “nevainības laikmeta” šausmu filma varētu šķist naiva, bet filmas būtiskākā iezīme ir vizuāli izsmalcinātie kadri, kas atgādina izkoptu fotogrāfiju virkni. Filmas stāsts ir triviāls: sātanisma kulta pielūdzējs Džūlians satiekas ar zinātnes spīdekli Džonu Holdenu, kurš nolēmis atmaskot Džūliana apgalvojumus, ka ar senos rūnu rakstos iekodētiem buramvārdiem iespējams izsaukt dēmonu, ļaunuma iemiesojumu, bet protams, ka Džona pārliecība filmas gaitā mainās, pretējā gadījumā zustu jebkāda filmas jēga. Turnērs ar vienkāršu paņēmienu palīdzību rada aizvien intensīvāku baiļu atmosfēru, nenovēršamības un mistiskas klātbūtnes sajūtu. Absolūtais klusums tukšajā viesnīcas gaitenī, kur stāv Džons, izraisa daudz baisākas sajūtas nekā pats dēmons, tāpat kā to dara kontrastaini izgaismotās namu fasādes, Džūliana savrupmājas gotiskās figūras, Londonas migla, kurā automašīnas šķietami izgaist, spocīgā gaisma, kas uz melno debesu fona izceļ koku lapotnes meža ceļa malās. Bailes iznīcina racionālu pasaules uztveri, bet racionālisms neļauj saprast, kas ir tas, kas ļauj izbēgt no auksto roku tvēriena, raujot mūs nebūtībā.