Žaks Tatī  "Satiksme", 1971
RL skatās

Dāvis Sīmanis

Žaks Tatī "Satiksme", 1971

Žaks Tatī
Satiksme, 1971

Trafic, Jacques Tati
 

Lai gan spriedelēt var dažādi, Žakam Tatī nav līdzinieku – kaut vai tādēļ vien, ka viņš ne vienmēr līdzinās pats sev. Starp viņa nedaudzajām filmām ir atrodama viena, kas stāv nostāk no klasisko “Ilo kunga brīvdienu”, “Mana tēvoča” (1958) vai “Izpriecu laika” (1967) izvirzītajiem pūrisma un komiskās precizitātes nosacījumiem. Lai gan “Satiksmē” Tatī joprojām ir Ilo kungs – šoreiz auto dizaineris, kurš izgudrojis tehnoloģiskām sīklietiņām piebāztu pikapu, lai cilvēki varētu izbraukt brīvā dabā, –atšķirībā no citām filmām šeit darbība norisinās uz turpat vai dokumentāla, pat neoreālistiska fona. Patiešām, Ilo kunga ceļojumā-pārpratumā, lai paspētu aizvest savu radīto prototipu no Parīzes līdz auto izstādei Amsterdamā, var atrast kadrus, kas filmēti bez jebkāda inscenējuma. Katrs, kurš pārvietojas ar mašīnu, filmā spēs pazīt visu autobraucēju ikdienas spektru – disfunkcionālu mehāniķi, kurš apgalvo: “Es varu salabot visu!”, kilometriem garus sastrēgumus, avārijas un neattapīgus ceļu policistus. Taču smieklīgi būs arī neautobraucējiem.