Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Willy Mason
Carry On
2012, Polydor
Lai piedzimtu dziesma, kaut kam ir jānomirst
Ņujorkā dzimis un vēl pavisam jauns dziedātājs, kam šis ir tikai trešais albums, paspējis nopelnīt glaimojošus salīdzinājumus ar Bobu Dilanu (bet tas gadās bieži – kritiķiem ļoti gribas atrast “nākamo Bobu Dilanu”, tāpēc tie katram gadījumam par tādu pasludina katru daudzsološu jaunu dziedātāju ar neparastu balsi) un Džoniju Kešu (te salīdzinājums ir pamatotāks, pirmām kārtām jau tīri ārējas līdzības dēļ – nē, ne gluži izskata ziņā, bet tajā neatlaidīgajā nopietnībā, kas amerikāņu folka un alternatīvā kantrī nozarē joprojām ir reta parādība). Vilija Meisona albumā ir tikai viena kaut cik par jautru saucama dziesma (“I Got Gold”), pārējās stindzina ar pārlaicīgu koncentrētību un pievēršanos cilvēka dvēseles bezcerīgākajiem apvidiem. Piesmakusī balss, kurā jūtama dzīves rūgtuma pieredze, brīžiem kļūst vēl noslēpumaināka, izmantojot pavisam vienkāršu studijas paņēmienu – tā ierakstīta divreiz, klājot vienu celiņu virsū uz otra, itin kā dzīves nasta vēl nebūtu gana smaga tāpat.