Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Vims Venderss
Amerikāņu draugs, 1977
Der amerikanische Freund, Wim Wenders
Aizraušanās ar Vendersu mūsu valstī jau sāk pārkāpt gaumes robežas. Decembrī viņa latviešu fani drūzmējās autora lekcijās, ar viņu neveikli tikās valsts prezidents, un visam pāri – filmu retrospekcija. Lai arī citas režisora filmas tika uzņemtas ar sajūsmu, pēc “Amerikāņu drauga” seansa atklājās stiprs skatītāju apjukums – visticamāk, “kinematogrāfiskā haosa” dēļ, kas izvērsts filmas otrajā pusē. Tas prasa paskaidrojumu! Venderss šo filmu veidoja kā vienu no savām tēzēm–antitēzēm amerikānisma ideoloģijai, kas, viņaprāt, pārņēmusi eiropiešu prātus. Un šīs ideoloģijas haotiskās, pat šizofrēniskās attiecības ar Eiropas kultūru nu pārvērtušās tikpat šizofrēniskos kino tēlos. Brīnišķīgais kino Hitlers – Bruno Gancs – atveido kādu Hamburgas gleznu rāmētāju, bet trakais Deniss Hopers ir tas pats homoseksuālais intrigants Riplijs, kuru var ieraudzīt arī citos Patrīcijas Haismitas slavenā romāna ekranizējumos. Varoņu manipulācijas, slimīgā mīlestība un savstarpējais naids pārvērš filmu par nesaprātīgu skrējienu pretī nāvei, kuras priekšā viss šķietami jēdzīgais kļūst pavisam bezjēdzīgs. Nevajadzētu piemirst, ka filmā dažādās lomās iejutušies septiņi citi kinorežisori; caur tiem Venderss pauž cieņu pret kino vēsturi, bez kuras, ja godīgi, nebūtu arī nekāda amerikānisma.