Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Ja autoru kolektīvi nevieš uzticību, Džona Karola blogs varētu būt īstā vieta, kur uzmeklēt pavisam cita veida lasāmvielu. Viņš pats gan par blogu to dēvē nelabprāt un arī vietnes nosaukumā ir licis vārdu “proza”, bet savus interneta dienasgrāmatas ierakstus vēl pēc aizgājušo laiku ieraduma sauc par “slejām”. Trīsdesmit trīs gadus un līdz pat pērnā gada rudenim viņš bija rakstījis dažādiem ASV preses izdevumiem – viņa pēdējā un ilgākā pastāvīgā darbavieta bija laikraksts San Francisco Chronicle, kur līdz aiziešanai pensijā viņš paguva publicēt ap 8700 komentāru. Sleju un komentāru tapšanas starplaikos viņš paguva uzrakstīt arī pa kādam rakstam citos žurnālos un laikrakstos – gan tik pazīstamos kā Rolling Stone un New Yorker, gan mazāk zināmos – American Capitalist, Business 2.0. Savā blogā, kas nemaz nav blogs, un ierakstos, kas nemaz nav ieraksti, Karols turpina rakstīt par visu, kas nu viņam vēl arvien šķiet svarīgs, – sākot ar Sanfrancisko pilsētas arhitektūru un zemestrīču draudiem un beidzot ar savu pieredzi Anonīmo alkoholiķu kustībā. “Par dzīvi esmu uzzinājis diezgan daudz,” viņš piebilst. “Un vairums no tā visa šķiet klišejas.” Var jau būt, ka nekas cits nav vajadzīgs arī daudziem citiem, jo, piemēram, vienu no pēdējām Karola slejām dažu dienu laikā bija izlasījuši 10 000 lasītāju.