Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Vasīlijs Bondaļetovs.
V.I. Dāls un slepenās valodas Krievijā
Flinta. Nauka, Maskava, 2004
Nevajadzīgi satraucošs nosaukums grāmatai, kas faktiski ir kāda Penzas krievu filoloģijas profesora sastādīts leksikoloģijas mācīblīdzeklis. Tomēr vārdu un to izcelsmes pētniecībai piemītošais detektīvsižets te izpaužas pilnā mērā. Krievu valodas monumentālākās skaidrojošās vārdnīcas autora 19. gadsimtā savāktās Viduskrievijas klejojošo amatnieku un pauninieku (ofeņi), Mazkrievijas ubagu (starci) un Pēterburgas zagļu (mazuriki) sociālo dialektu vārdnīciņas (ko Dāls un viņa palīgi, starp citu, veidoja pēc Krievijas slepeno dienestu lūguma, lai atklātu iespējamos vecticībnieku slepenajā sarakstē izmantotos vārdus – taču par Dievu tur nekā nebija, viss tikai par savām darīšanām) savā oriģinālajā veidolā tiek publicētas pirmo reizi. Tiek pārcilāti leksikogrāfu un etimologu viedokļi un maldi par to, kuri vārdi pieder valodai “kā tādai”, kuri “dabiskajiem” novadu dialektiem un kuri “mākslīgajiem” sociālajiem, un no kurienes kam aug kājas; netrūkst uzplaukušo argo vārdnīcu bibliogrāfijas. Pats interesantākais, protams, ir vienkārši aplūkot šajās pa pasauli salasītajās paunās grieķu, zviedru, somu, kalmiku, ungāru, tatāru, baltu un vēl nez kādas lupatiņas, kas sadiegtas ar krievu gramatiku, un bezatbildīgi ļauties iztēlei: kā no Atēnām (Afini) nonāca līdz feņai un kāda loma tur bija fiņņiem.