V. G. Zēbalds. "No dabas"

Ieva Lešinska

V. G. Zēbalds. "No dabas"

V. G. Zēbalds.
No dabas
Maikla Hamburgera tulkojums angļu valodā

Random House, Ņujorka, 2002

Zēbalda pirmais daiļdarbs, kas angliski tulkots kā pēdējais (autors miris jau 2001. gadā, atstādams tikai piecus pabeigtus darbus). Dzeja prozā vai vienkārši trīsdaļīga poēma brīvajā pantā – kā visas Zēbalda grāmatas, arī šo grūti klasificēt, kaut gan oriģinālizdevumam vācu valodā palīdzīgi likts apakšvirsraksts Elementargedicht – “element[ār]dzejolis”. Katrs no elementiem vai sižetiem ir suverēns – viena centrālais tēls ir Matiass Grīnevalds, 16. gadsimta mākslinieks, kas šausminošās detaļās mēdza attēlot krustā sišanu un citas miesīgas mocības, otra – 18. gadsimta pētnieks Georgs Vilhelms Štellers, kas piedalījās Bēringa ceļojumā uz Arktiku, trešā – pats Zēbalds, viņa ģimenes vēsture un bērnības atmiņas. Tiktāl tas, kas zīmēts “no dabas”, kas saskatāms pirmajā acu uzmetienā. Tālāk nāk plaisas, pārrāvumi un bezdibeņi un mēģinājumi savienot nesavienojamo – atmiņu un aizmirstību, mākslu un realitāti, dzīvos un mirušos.

Ja redzu acu priekšā
cita izbijušas dzīves nervu tīklu
vienā tēlā, man allaž tā vien šķiet,
ka tam kāds sakars
ar patiesību.

Un viss lasās viegli un murgaini.