“Un tas bija tā”: Anna Ahmatova un Jesaja Berlins L. Kopilovs, T. Pozdņakova, N. Popova
RL lasa

Uldis Tīrons

“Un tas bija tā”: Anna Ahmatova un Jesaja Berlins L. Kopilovs, T. Pozdņakova, N. Popova

Un tas bija tā”: Anna Ahmatova un Jesaja Berlins
L. Kopilovs, T. Pozdņakova, N. Popova

Sanktpēterburga: Muzei Anni Ahmatovoi v Fontannom Dome, 2009
 

Ahmatovas muzeja izdotā grāmatiņa ir neuzkrītošs pierādījums tam, ka leģendārus notikumus lielākoties veido stāsts par tiem, ka īstenībā notikušajā ir daudz vairāk nezināmā nekā stāstā un ka rūpīgs vēstures pētnieka darbs var atklāt daudz neskaidru un dzīvu detaļu, kas gatavam stāstam spēj piešķirt jaunu intrigu. Grāmata atsedz, kas bija aiz un ap slavenās Annas Ahmatovas un Jesajas Berlina satikšanās 1945. gadā, pēc kuras krievu dzejniece sacerēja savu pēdējo mīlas dzejoļu ciklu “Cinque”. Autoru izpētītais ir atvēsinošs pamatojums aizdomām, ka Berlins un Ahmatova, stāstot par šo tikšanos, katrs savu iemeslu dēļ daudz ko bija sacerējuši klāt (piemēram, Ahmatova svēti ticēja, ka līdz ar šo satikšanos iesākās Aukstais karš); ka gandrīz vai visas notikumā iesaistītās personas bija tā vai citādi saistītas ar NKVD. Neparasti ir tas, ka grāmatā mēģināts ielūkoties arī divu tuvu Ahmatovas draudzeņu – NKVD ziņotāju – motivācijā un liktenī; viņas lielā mērā bija klāt visam Ahmatovas un Berlina tikšanās notikumam, un viņu pierakstītais (ziņotais), lai cik tas būtu nelaimi nesošs, ir gandrīz vai galvenais, kas palicis no viņu dzīvēm.