Reģistrējieties, lai lasītu žurnāla digitālo versiju, kā arī redzētu savu abonēšanas periodu un ērti abonētu Rīgas Laiku tiešsaistē.
Tonijs Džads (kopā ar Timotiju Snaideru)
Domājot 20. gadsimtu
Londona: William Heinemann, 2012
Ilgu laiku daļa ASV austrumu krasta izglītotās publikas nevarēja piedot vēsturniekam Tonijam Džadam viņa rakstu New York Review of Books, kur viņš pamatoja, ka Izraēlai laiks atmest savu aplenkuma mentalitāti, beigt izmantot holokaustu, lai attaisnotu savu brīžam visai šovinistisko un ksenofobisko politiku, un kļūt par mūsdienīgu daudznacionālu valsti ar vienlīdzīgām tiesībām visiem tās iedzīvotājiem. Džadam tika pārmesta sava ebrejiskuma noliegšana un necieņa pret Izraēlu kā “vienīgo patvērumu ebrejiem”. Lielais aizvainojums, šķiet, pamazām izplēnēja tikai tad, kad kļuva publiski zināms par Džada nedziedināmo ALS jeb Lū Gēriga slimību, kas nozīmēja pakāpenisku visu locekļu paralīzi. Tas, ka Džads turpināja dzīvot rosīgu prāta dzīvi, rakstot, sniedzot intervijas un lasot lekcijas, kamēr vien tas bija fiziski iespējams, tomēr nevarēja neraisīt cieņu un apbrīnu. Pēdējā grāmata tapusi, neformāli un intīmi sarunājoties – un brīžiem polemizējot – ar vēsturnieku Timotiju Snaideru. Arī tur ir runa par Izraēlu un ASV, Anglijas un Austrumeiropas ebrejiem, holokaustu un cionismu, taču arī par dažādu 20. gadsimta ideoloģiju saknēm un pavērsieniem. Tas ir divu fantastiski bagātīgu bibliotēku spraigs dialogs, kur nav vietas klišejām, bet paveras plaša telpa nesteidzīgai, bet vienlaikus aizrautīgai domai.