RL klausās

Ilmārs Šlāpins

Tinariwen "Imidiwan: Companions"

Tinariwen
Imidiwan: Companions

2009, Independiente Ltd.
 

Ūdens nav un nebūs

Brīžiem šķiet, ka var just, kā šņirkst smiltis starp zobiem. Saule noriet agri, tuvumā nav ne kinoteātru, ne krogu, par pilsētu nemaz nerunājot. Atliek tikai dziedāt pašsacerētas dziesmas. Tuaregu cilts mūziķu grupa Tinariwen no Sahāras tuksneša Mali ziemeļos ar savu ceturto albumu ir spējusi ne tikai iekarot Eiropas Pasaules mūzikas topa virsotni, bet arī iegūt žurnāla UnCut 2009. gada Mūzikas balvu, apsteidzot Bobu Dilanu, Fleet Foxes un Animal Colective. Viņu mūzika ir savdabīgs “tuksneša blūza” paraugs, ko radījuši bijušie armijas biedri ierakstu studijā burtiski tuksneša vidū tveicīgā Āfrikas naktī, dziedot skumjas un vientuļas dziesmas elektrisko ģitāru un tradicionālo perkusiju pavadījumā. Lai arī grupa eksistē jau kopš 1979. gada, ārpus Āfrikas viņi pamanīti pavisam nesen, pateicoties dalībai mūzikas festivālos un saviem iepriekšējiem kompaktdiskiem. Jaunākais albums ir papildināts ar DVD, kurā redzams ieraksta process. Skarbās un smeldzīgās melodijas savaldzina un fascinē uzreiz. Ieteicams klausīties vakaros.